Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
6,49
You save:
1,10 (17%)
Discounted price*:
5,39
Purchase
Add to Wish List
ID number:604578
Author:
Evaluation:
Published: 25.01.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

16. Tiesu iekārtas raksturojums Kurzemes hercogistē un Zviedru Vidzemē. Tiesība meklēt tiesas aizsardzību. Juristi nozīmes pieaugums tiesvedībā.
Zviedru Vidzemē:
Tiesas organizēja un to darbību uzraudzīja ģenerālgubernators. Vidzemē tika nodibinātas zviedru parauga tiesas. Zemes tiesas bija pirmās instances tiesas. Vidzemē bija piecas zemes tiesas: Rīgā, Cēsīs, Pērnavā, Tērbatā un Koknesē. Kopš 1693.g. tikai četras – Rīgā, Cēsīs, Tērbatā un Vīlandē. Šīs tiesas sastāvēja no trim locekļiem: zemes tiesneša kā priekšsēdētāja un diviem piesēdētājiem, kur viens bija muižnieks, bet otrs jurists. Tiesas locekļus amatā iecēla ģenerālgubernators. Šai tiesai piederēja visi attiecīgās teritorijas pavalstnieki neatkarībā no to pārstāvētās kārtas. Šai tiesai piekrita kriminālās un civillietas, izņemot speciālus gadījumus. Parastās muižnieku krimināllietās šī tiesa izmeklēja noziegumu, bet spriedumu izdarīja hoftiesa. Hoftiesa sprieda tiesu pēc Livonijas vidējām bruņinieku tiesībām un papildus piemēroja Zviedrijas likumus. Lai izdarītu spīdzināšanu, bija vajadzīga hoftiesas atļauja.
- Pilstiesas tika mantotas no poļu laikiem. Tām bija atstāti policijas uzdevumi un neliela kriminālā jurisdikcija. To skaits tika samazināts, piecu vietā trīs – Rīgā, Tērbatā, Koknesē. Rīgas pilstiesas priekšsēdētājs bija gubernators. Terbatas un Kokneses – pils komandanti. Šo tiesu uzvdevumos ietilpa arī parādu piedzīšana un valsts domēņu lietu uzraudzīšana.
- Hoftiesa bija augstākā tiesas iestāde, kas atradās Tērbatā, vēlāk Rīgā. Tā sastāvēja no prezidenta, viceprezidenta un sešiem muižnieku kārtas piesēdētājiem un sešiem jebkuras kārtas juristiem. Tiesa darbojās divas sesijas gadā – pavasarī un rudenī. Spriedumus pieņema ar balsu vairākumu un sēdēs bija jābūt vismaz astoņiem locekļiem. Kā pirmās instances tiesā šeit tika izskatīti muižnieku civiltiesiskie strīdi par privilēģijām uz muižām, muižnieku mantas valdījumu, robežstrīdiem, parādu prasībām, testamentu lietām un mantošanas jautājumiem, viegliem apvainojumiem, utt. Hoftiesa izsprieda lietas arī par karaļa un fiska tiesībām un prieķšrocībām valsts ienākumos. Kā pirmās instances tiesā šeit izskatīja sevišķi smagas krimināllietas. Šī tiesa bija apelācijas instance visām Vidzemes tiesu iestādēm un pislētu rātēm izņemot Rīgas rāti.

Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Latvijas tiesību vēstures pirmā kontroldarba jautājumi un atbildes”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/604578

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register