Latvijas valsts no 1920. līdz 1940.gadam

Rūpniecībā pēc kara bija loti bēdīgs stāvoklis, gandrīz visas iekārtas bija izvestas uz dziļiem Krievijas nostūriem. Pirms kara Latvijā bija 94000 strādnieku, bet 1920. gadā tikai 20000. Savukārt 1939. gadā rūpniecība strādā jau 97000 cilvēku. Svarīgākās nozares bija: Mežrūpniecība, metālapstrāde un tekstilrūpniecība.
Parlamentārajā periodā visnozīmīgākie sasniegumi bija kultūrā un izglītībā. 15% no visiem valsts ienākumiem tiek tērēti izglītībai. Lasītpratēju skaits pieaug no 78,5% līdz 92,4%. Latvija ieņem pirmo vietu Eiropā studentu skaita ziņā. Izglītība Latvijā ir pieejama visiem sabiedrības slāņiem un vidējā izglītība ir par velti, pilnīgā pretstatā tam, ko pēc gadiem sludinās komunistu propaganda.
Parlamentārais laikmets ilgst no 1920- 1934. gadam .
Pirmais Latvijas prezidents ir Jānis Čakste no 1922. līdz savai nāvei 1927. gadā. Pēc viņa par prezidentu ievēl Gustavu Zemgalu no 1927. līdz 1930. gadam. Trešais Latvijas prezidents ir Alberts Kviesis no 1930. līdz 1936. gadam. Viņa laikā notiek lielākās pārmaiņas valsts dzīvē.
Parlamentārajā periodā nomainās 19. valdības ar vidējo mūžu 10 mēneši. Tas izskaidrojams ar demokrātijai raksturīgo valdības lielo sadrumstalotību un nespēju atrast kompromisus.
…