Lemesis (vomer), deguna gliemežnīcas (conha nasalis), mēles kauls (os hyoideum)

Deniņkauls (os temporale). Pāra kauls, kas atrodas galvaskausa sānu daļas pamatnē, starp pakauša kaulu un pamatkaula lielajiem spārniem, norobežojot smadzenes no sāniem un apakšas. Ietver sevī dzirdes un līdzsvara orgānus. To veido :
. Akmens daļa (pars petrosa). Sastāv no aizauss paugura (processus mastoideus) un piramīdas (pyramis). Tai ir trīsskaldņa forma. Mugurējā un priekšējā virsma vērsta uz galvaskausa dobumu, bet apakšējā uz leju, pret galvaskausa ārējo pamatni. Tajā atrodas ārējās auss eja, vidusauss dobums un iekšējā auss. Tās apakšējā virsmā ir atvere, pa kuru galvaskausā ienāk iekšējā miega artērija. Priekšējā virsmā atrodas bedrīte trijzaru nerva mezglam. Mugurējā virsmā ir iekšējās auss atvere, caur kuru iet dzirdes un sejas nervs. Leņķī starp piramīdu un zvīņu atrodas dzirdes (Eistahija) kanāls (tuba auditiva), kas savieno rīkles deguna daļu ar vidusauss dobumu.
. Bungdobuma daļa (pars tympanica), kas sastāv no plānas kaula plātnītes, kura norobežo no priekšas, apakšas un mugurpuses ārējas auss ejas atveri un veido vidusauss dobuma sānu sienu.
. Aizauss daļa (pars mastoidea) novietojas aiz ārējās auss atveres un veido masīvu aizauss pauguru (processus mastoideus), kas sataustāms aiz ārējās auss gliemežnīcas. Paugurā ir nelieli dobumi, kas pildīti ar gaisu un savienoti ar vidusauss dobumu. Priekšpusē no aizauss paugura uz leju atiet īlenveida izaugums (processus styloideus) pie kura ar saišu palīdzību saistās mēles kauls.
…