Lielā depresija

Ietekme uz ekonomiku, sekas
Līdz 1932. gada sākumam akciju cenas bija samazinājušās par vairāk nekā 80%.
Zuda uzticība rūpniecībai, jo ekonomiskā krīze pārņēma visu pasauli un ārzemju tirgu kļuva aizvien mazāk.
Fabriku sistēma kļuva par dominējošo ekonomikas organizācijas formu, brīvais algotais darbs- par iedzīvotāju galveno ienākumu veidu.
ASV vairs nepiešķīra kredītus Eiropas valstīm. Vācija vairs nespēja maksāt reparācijas, bet Francija un Lielbritānija – parādus. Katra valsts centās patstāvīgi pārvarēt krīzi, paaugstinot muitas nodokļus, kas vēl vairāk padziļināja pārprodukcijas problēmu. Rūpnieciskā ražošana samazinājās līdz 20. gs. sākuma līmenim.
ASV bija milzīgs bezdarbs, kā arī daudzu firmu bankrots un mājsaimniecību izputēšana. Depresijas kulminācijas brīdī valstī bija 15 miljoni bezdarbnieku, bet tie, kuriem vēl bija darbs, saņēma daudz mazākas algas. Tādējādi pirktspēja vēl jo vairāk samazinājās.
Šī desmit gadus ilgusī krīze spēja noturēt vairāk kā 30% lielu bezdarbu un atņemt sūri grūti pelnīto naudu gan turīgiem gan mazāk turīgiem cilvēkiem un pat lielie industriju titāni zaudēji lielu daļu savu bagātību un īpašumu.
No ekonomiskās krīzes daudzām pasaules valstīm tā arī neizdevās pilnībā atgūties un līdz pat 1939. gadam, kad sākās Otrais pasaules karš, tās nebija spējušas pārspēt 1929. gada ekonomiskās labklājības līmeni.

…