1.Valdījuma jēdziens, pazīmes.
Valdījums ir tiesībām atbilstoša faktiska vara, kas pastāv paralēli īpašumam. Valdījuma priekšmets var būt kā lietas šaurākā nozīmē t.i. ķermeniskas, kā arī bezķermeniskas lietas t.i. tiesības.
Lai varētu runāt par valdījumu ir jābūt 2 pazīmēm: 1) lietas atrašanās (faktiska) valdītāja rokāsun viņš to var ietekmēt kā vēlās; 2) valdītāja griba lietu paturēt sev un rīkoties līdzīgi īpašniekam, kaut juridiski viņš vēl nav īpašnieks. Ja trūkst kādas no šīm pazīmēm, tad nav valdījums, bet gan turējums.
2.Valdījuma veidi.
1.Pēc objektīvām pazīmēm: tiesīgs- iegūts likumīgā veidā; prettiesīgs- iegūts vardarbīgi vai slepenībā.
2.Pēc subjektīvām pazīmēm: labticīgs- pieder labticīgam valdītājam (pārliecināts, ka nevienam citam uz to nav tiesību, piem, nopērk zagtu lietu, bet nezin, ka tā zagta); ļaunticīgs-
pieder ļaunticīgam valdītājam, t.i. tādam, kas zina, ka viņam nav tiesību lietu valdīt, vai, ka kādam citam uz to ir lielākas tiesības.
3.Valdījuma nodibināšana.
Viena un tā pati lieta nevar vienā un tajā pašā laikā atrasties vairāku personu valdījumā tā, ka katra no viņām valda visu šo lietu. Valdījumu var nodibināt tiešā vai netiešā veidā. Tiešā, kad persona to iegūst pati, bet netiešā, kad personai bijis vietnieks. …
