LIETU (ĪPAŠUMA)TIESĪBAS.
TEMATI:
1. LIETU TIESĪBU RAKSTUROJUMS UN VISPĀRĒJIE JĒDZIENI
2. ĪPAŠUMA IEGŪŠANA UN IZBEIGŠANĀS
3. ĪPAŠUMA TIESĪBU APROBEŽOJUMI
4. TIESĪBAS UZ SVEŠU LIETU (SERVITŪTI)
5. ĶĪLAS TIESĪBAS
6. IZPIRKUMA TIESĪBAS.
1. TEMATS
Lietu tiesību raksturojums un vispārējie jēdzieni
1.Lietu tiesību jēdziens un iedalījums
2.Valdījuma pazīmes un valdījuma veidi
3.Valdījuma iegūšana un izbeigšanās
4.Īpašuma jēdziens un īpašuma tiesību saturs
5.Īpašuma tiesību aizsardzība (aizstāvēšana)
1. Lietu tiesību jēdziens un iedalījums.
Lietu tiesības ir CT normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem sakarā ar viņu kundzību pār lietu.
Lietu tiesībām ir absolūts raksturs t.i., ka lietu tiesībās atšķirībā no saistību tiesībām nav tiesību un pienākumu no abām pusēm, jo vienai pusei ir tikai tiesības un otrai tikai pienākumi.
Saistību tiesībās ir relatīvs raksturs ( noteikts dalībnieku skaits).
Lietu tiesību objekts ir lietas – tās ir ķermeniskas un bezķermeniskas.
Pār šiem objektiem var nodibināt dažādas lietu tiesiskās attiecības
Lietu tiesību iedalījums, tie ir atsevišķi institūti:
1.Valdījums – var piederēt gan īpašniekam, gan ne īpašniekam.
2.Īpašums – īpašniekam piešķir pilnu varu pār lietu.
3.Lietu tiesības uz cita lietu – tiesības uz svešu lietu.
4.Ķīlas tiesības – tiesības uz svešu lietu.
2.Valdījuma pazīmes un valdījuma veidi.
Valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam.
Valdījumam ir nepieciešamas divas pazīmes:
1. lietas faktiskā atrašanās valdītāja rokās,
2. valdītāja nodoms lietu paturēt sev, t.i., rīkoties līdzīgi kā īpašniekam, bet vēl viņš nav īpašnieks.
Turētājs – nav gribas rīkoties ar šo lietu, bet ir faktiskā vara pār to.
Valdīt var ne tikai ķermenisku, bet arī bezķermenisku lietu.
Valdīt var tikai tādu tiesību(bezķermenisku lietu), ko var ilgstoši vai atkārtoti izlietot.
Valdījumu iedala:
1. pēc objektīvām pazīmēm (CL 909.p.)
1)tiesīgs – iegūts likumīgā ceļā (atrasta manta)
2)prettiesīgs - ir katrs valdījums, kas iegūts vardarbīgi, vai slepenībā no tās personas, no kuras varētu sagaidīt iebildumus.
2. pēc subjektīvā pazīmēm (CL 910.p.)
1)Labticīgs - ir tas, kas pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību valdīt lietu, kā viņam
2)ļaunticīgs – tas, kas zina, ka viņam nav tiesības lietu valdīt vai ka kādam citam šajā ziņā ir lielākas tiesības nekā viņam.
CL 918. Katrs valdījums uzskatāms par tiesīgu un labticīgu, kamēr nav pierādīts pretējais.
Katru valdījumu likums aizsargā.
Katrs drīkst aizsargāt savu valdījumu no jebkāda ierobežojuma vai traucējuma, pat ar varu, ja vien pēdējo (varu, spēku) izlieto nekavējoties un likumā atļautas pašaizstāvības robežās.
Prasību par valdījuma traucēšanu vai atņemšanu var celt gada laikā, pēc kura notecējuma prasības tiesība izbeidzas ar noilgumu.
Gadījumos, kad valdījums atņemts slepeni, vai valdītājam prom esot, gada laiks skaitāms no tā brīža, kad valdītājs dabūjis zināt par valdījuma atņemšanu.
.......
