Lietu tiesības ir viena no klasiskajām civiltiesību daļām, kas regulē personas tiesisko varu pār mantiskiem objektiem. Ikdienas valodā cilvēks saka “šī ir mana māja”, “man pieder automašīna” vai “man ir tiesības lietot šo ceļu”, taču juridiski šajos teikumos var slēpties atšķirīgi tiesību institūti. Persona var būt īpašnieks, valdītājs, ķīlas ņēmējs, servitūta izlietotājs vai apbūves tiesīgais. Lietu tiesību uzdevums ir noteikt, kāds tieši ir šīs varas saturs, pret ko tā darbojas, kā tā rodas, kā tiek aizsargāta un kā izbeidzas.
Latvijas Civillikuma Trešā daļa “Lietu tiesības” aptver 841.–1400. pantu. Tās sistēma ir plašāka par īpašuma tiesībām vien. Vispirms Civillikums klasificē lietas un lietu kopības, pēc tam regulē valdījumu, īpašumu, apbūves tiesību, servitūtus, reālnastas, ķīlas tiesību un izpirkuma tiesību. Šāds izkārtojums parāda, ka lietu tiesības ietver gan pilnīgu varu pār lietu, gan ierobežotas tiesības uz svešu lietu, gan tiesiskus mehānismus kreditora prasījuma nodrošināšanai.…