Vēsturiskie objekti veido māksliniecisku ainavu, piemēram, Vecrīga, Klusais centrs, kur redzami daudzi izcili Jūgendstila objekti. Tas viss veido ainavu, kas ir vēsturiska, bet reizē arī ļoti mākslinieciskā un atzīta visā pasaulē.
Ainavas izpratne un uztvere ir visai atšķirīgas. To nosaka gan pieredzes un zināšanu līmenis, gan piederība dažādām sociālajām vai profesionālajām grupām, gan pašas dabasvides reģionālās atšķirības, gan arī kultūrvides tradīcijas (Melluma, Leinerte 1992). Jau 20. gadsimta beigās latviešu pētnieces definēja to, ka ainavas izpratne ir atšķirīga, ko arī var secināt no Meiniga esejas, kurš šos atšķirīgos viedokļus rosina apkopot un diskutēt par tiem, jo kā jau iepriekš tika minēts – katram ir sava taisnība par ainavu, jo katrs to redz tādu, kāda ir cilvēka dzīves pieredze.
Ainava ir viens no nozīmīgiem faktoriem, kas nosaka cilvēku piesaisti konkrētai vietai un reģionam. Vienlaikus tā ir arī cilvēces kultūras mantojums. Turklāt ainava ietekmē teritorijas bioloģisko daudzveidību. Saiknes trūkums starp cilvēku un viņa dzīves vietu var radīt negatīvas attīstības tendences vidē un mainīt arī ainavas raksturu (Penēze 2009). Tieši šī mākslinieciskā ainava mūsdienās ir viens no faktoriem, kas nosaka cilvēku piederību pie konkrētas vietas, tāpēc mūsdienās šis vēljoprojām būs plašs izpētes un pētniecības lauks.
…