Mantojums kā kopība: mantojumu pieņemot, jāpieņem viss, kas saistīts ar šo mantojumu kopību; mantojums nav viena individuāla lieta. Nevar kaut ko pieņemt un no kaut kā atsacīties (universālais raksturs).
Visa kustamā un nekustamā manta: ieraksta neesamība Zemesgrāmatā nekustamai mantai nav šķērslis, lai šo mantu nevarētu mantot.
Citas atdodamās tiesības un saistības: no saistību tiesībām – dāvanas nodošana ar dāvinājuma līgumu, aizdevuma līguma attiecības, patapinājuma ņēmēja mantinieku pienākums, glabātāja pienākums, uztura līgums, sabiedrības līgums u.c. no lietu tiesībām – īpašuma tiesību pāreja, īpašuma atsavināšanas aizliegums, servitūtu nodibināšana, mantas lietojuma tiesības pāreja, reālnastas nodibināšana u.c. no komerctiesībām – dažādu uzņēmumu īpašuma tiesību pāreja.
Mirušam vai par mirušu izsludinātam: mirušais – mantojuma atstājēja patieso nāves laiku konstatē saskaņā ar miršanas reģistrāciju, ko apstiprina ārsta izsniegta apliecība.
Par mirušu izsludinātais – CL 377. p.: pēc 10 gadiem no tā brīža, kad par pazudušo saņemtas pēdējās ziņas (skaita no tā gada, kad viņš pēdējo reizi redzēts) vai ja pazudušais bijis vismaz 70 gadu vecs – 5 gadu notecējuma termiņš.
Izņēmums: CL 378. p. – tiek atzīts par mirušu saskaņā ar CPL 286. p. (1) un (2), t.i., ar tiesas spriedumu. Par mirušu izsludinātas personas ierašanās sekas regulē CPL 287. p.
Patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā: Patiesā nāve tiek konstatēta ar ārsta izsniegtu miršanas apliecību, savukārt, tiesiski pieņemamā nāve tiek uzskatīta personai, kas izsludināta par mirušu.
Gadījumā, ja kolidē patiesā un tiesiski pieņemā nāve, patiesā nāve prevalē pār tiesiski pieņemamo. Piemēram, ja persona tiek izsludināta par mirušu, taču pēc laika tiek atrasta ārsta izsniegta apliecība, tad īstais nāves brīdis būs laiks, kas norādīts apliecībā, nevis tiesiski pieņemamais. …
