Mārketinga koncepcijas. Cenu veidošanas stratēģijas un metodes

Mārketinga koncepcijas. Mārketinga koncepcija ir vispārējas pieejas uzdevumu atrisināšanai, lai sasniegtu vēlamo noieta līmeni dažādos tirgos; šo uzdevumu risināšanas principi, kas ir mārketinga vadības pamatā. Lai saprastu, kuru no koncepcijām jāizvēlas tirgvedības darbības vadībā, jāsalīdzina un jāizvērtē organizāciju, klientu un sabiedrības intereses, jo tās bieži nostājas cita pret citu. Pastāv piecas dažādas koncepcijas, kuras uzņēmumi izmanto par pamatu savā darbībā: •Produkcijas koncepcija •Produkta koncepcija •Pārdošanas koncepcija •Pircēja koncepcija •Sociālā mārketinga koncepcija ...... Cenu veidošanas stratēģijas mārketingā. Cena ir ekonomiska kategorija, kas ļauj netieši izmērīt sabiedriski nepieciešamo darba laiku, kas iztērēts preces ražošanai. Preču attiecībās cena ir saistošais posms starp ražotāju un patērētāju, tā ir mehānisms, kas nodrošina līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, tātad, starp cenu un vērtību. Cena – tas ir vienīgais mārketinga kompleksa elements, kas ir saistīts ar ienākumiem, jo visi pārējie (produkta izstrāde, sadale un virzīšana tirgū) tikai palielina uzņēmumu izmaksas. Turklāt, cena – tas ir pats elastīgākais mārketinga elements, atšķirībā no pārējiem, kuru izmaiņu ierobežo produkta raksturojumi un daudzi ārējie faktori. Cenu veidošana ir cenu precēm un pakalpojumiem veidošanas process. Pastāv divas galvenās cenu veidošanas sistēmas: tirgus cenu veidošana, kas funkcionē uz pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbības pamata, un centralizētā valsts cenu veidošana, kad cenas nosaka valsts iestādes. Pie tam izmaksu cenu veidošanas ietvaros cenas veidošanas pamatā tiek iekļautas ražošanas un apgrozības izmaksas. ...... Cenu veidošanas metodes. Cena ir galvenais stimuls gan pircējam, gan pārdevējam, tā tirgū pilda vairākus uzdevumus: • nosaka pārdevēja un pircēja rīcību (augsta cena stimulē ražotāju ražot vairāk, bet ierobežo pircēju iegādāties preci, un otrādi – zema cena vilina pircēju pirkt vairāk, bet ražotāja interesi mazina, jo nesola lielu ienākumu); • informē ražotāju (tirgotāju) par iespējamo ienākumu pārdodot preci; • sniedz informāciju pircējiem par nepieciešamajiem ienākumiem preces iegādei. Lai gan cenas līmenis ir pircēju un pārdevēju “vienošanās” rezultāts, sākotnēji to nosaka ražotājs (tirgotājs) minimālās “izmaksu” cenas un maksimālās (pieprasījuma pirktspējas līmenī) cenas robežās. Kā neatkarīgie faktori darbojas konkurentu cenas un dotās preces aizstājēj preču cenas, tāpēc ražotājs (tirgotājs) cenu politikā vadās vismaz no viena vai vairākiem minētajiem faktoriem, izvēloties konkrētas preces cenu. Lai gan katrs uzņēmums izvēlas konkrētu metodi, pastāv noteikti cenu veidošanas principi;