SECINĀJUMI
Laboratorijas darba mērķis ir sasniegts. Aprēķinot materiāla blīvumu 7 paralēlskaldņa formas būvmateriāliem, 3 cilindriskas formas būmateriāliem un 1 neregulāras formas būvmateriālam, ir apgūtas materiāla blīvuma noteikšanas metodes. Tāpat ir apgūti būvmateriālu makrostruktūras veidi, kā arī izprasta materiāla blīvuma un makrostruktūras ietekme uz šo būvmateriālu pielietojumu. Atbilstoši darba uzdevumiem var secināt,ka:
1. Nosakot masu, tilpumu un aprēķinot materiāla blīvumu dotajiem 11 paraugiem, mērījumi un aprēķini ir veikti pareizi, jo 9 no 11 gadījumiem aprēķinātais materiāla blīvums sakrita ar literatūrā dotajiem teorētiskajiem materiāla blīvumiem, vienīgi māla ķieģelis ar aprēķināto materiāla blīvumu 2435,7 kg/m3, (literatūras avotos teorētiskais blīvums minēts robežās no 1000 līdz 2400 kg/m3) un dolomīts ar aprēķināto materiāla blīvumu 2348,4 kg/m3 ( literatūras avotos teorētiskais blīvums minēts ap 2400 kg/m3) mazliet atšķīrās no normām. Konkrētās materiāla blīvuma atšķirības varētu izskaidrot ar to, ka, piemēram, māla ķieģeļa paraugam daži stūri bija apbružāti, tādējādi izmērus, mērot ar bīdmēru nevarēja līdz galam precīzi noteikt. Bet dolomīta gadījumā es pieļauju, ka dabiskajam iezim blīvums var mazliet atšķirties, jo tas var veidoties dažādos apstākļos.
2. Izanalizējot doto būvmateriālu struktūru, tā bija gan poraina, gan graudaina (koglomerāts), gan slāņaina, gan šķiedriana. Bieži kāda būvmateriāla raksturošanai bija jāizmanto 2 makrostruktūras veidi, piemēram, fibrolīts bija ne tikai šķiedrains, bet arī slāņains. Runājot par būvmateriālu materiāla blīvuma ietekmi uz to pielietojumu būvniecībā. Darba gaitā es nonācu pie secinājuma, ka materiālus, kas nav pārāk blīvi ( aptuveni līdz 200 kg/m3) galvenokārt izmanto siltumizolācijā vai arī ar mazliet augstāku blīvumu kā skaņas izolācijas materiālu. …
