Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

DiscountGreat deal: today with a discount!

Regular price:
2,49
You save:
0,30 (12%)
Discounted price*:
2,19
Purchase
Add to Wish List
ID number:282785
Author:
Evaluation:
Published: 25.01.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

Kanta republikāniskas valsts modelis personas interešu aizsardzībā tālu pārsniedz jebkuru no mums zināmajām valstīm. Viņa modelis ir nākotnes perspektīva. Brīvība tiesībās tiek izprasta kā brīvība no aizlieguma darīt kaut ko, bet, no otras puses, no aizlieguma traucēt citu brīvību. Pilsoniskās konstitūcijas jautājumā absolūta brīvība darbojas kā līdzsvara un stabilitātes mehānisms. Ja visiem sabiedrības locekļiem brīvība piemīt vienādā apjomā, tad neviens nevar uzurpēt kādu daļu no cita brīvības. Līdzsvars ir tik svarīgs republikāniskai iekārtai, ka to nevar atstāt pašu pilsoņu pašregulācijā. Tāpēc līdzsvars tiek stiprināts ar likuma palīdzību. Likums norobežo brīvības. Tieši tādēļ pret jebkuru likuma pārkāpumu jāizturas sevišķi bargi, jo likuma pārkāpums jāuzskata par brīvības smalkā līdzsvara izjaukšanu. Noziegums ir taisnīguma pārkāpums, pēc kura kategoriski nepieciešams taisnīgumu atjaunot un pārkāpēju sodīt. Sods ir vajadzīgs ne jau tāpēc, lai pārkāpēju labotu vai kādu citu iebaidītu: sods irt kategoriskā imperatīva prasība. Apžēlošana ir netaisnības akts – valsts varai nav tiesību atstāt noziegumu neievērotu vai sodu mīkstināt. Arī sodu Kants uzskata par autonomu gribu. Tiesnesis soda personu par to, ka tā nav klausījusi savam saprātam, kas licis klausīt likumam. Jebkura pretošanās augstākajai likumdošanas varai, jebkura padoto kūdīšana izrādīt neapmierinātību, jebkura sacelšanās, kas izvēršas dumpī, ir vislielākais un sodāmākais noziegums kopienā, jo sagrauj tās pamatus – padara nedrošu tās tiesisko konstitūciju un noved pie pilnīga bezlikumības stāvokļa. Brīvība īstenojama tikai likuma ietvaros, bet ne pārkāpjot šos ietvarus. Netaisnības klātesamība likumos ir jānovērš ar racionālām, nevis vardarbīgām metodēm. Kants runā par jābūtības valsti. Ja šādā valstī katrs pilsonis ir vienlīdzīgs likumdevējs kopā ar visiem pārējiem, tad katram pilsonim arī jāuzņemas atbildība par to, kāda ir viņa valsts iekārta. Ja valsts ir despotiska, tad tā atbilst pilsoņu despotiskajām vēlmēm.
Šis Kanta republikāniskas valsts modelis nav institucionālās reformas jautājums. Šāda valsts iekārta prasa pilsonisku sabiedrību ar augstu tiesiskās apziņas līmeni. Modelis, kurā pastāv tiesiskums un absolūts personisko brīvību līdzsvars, ir koncepcija, attiecībā uz kuru ikviena pastāvoša valsts atrodas mūžīgā tapšanas stadijā,

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −3,54 €
Work pack Nr. 1358809
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register