Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
12,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:940078
 
Author:
Evaluation:
Published: 24.01.2022.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Medicīniskā parazitoloģija    3
  Amebiāze    5
  Tripanosomozes    7
  Lamblioze    8
  Palzmodijs – malārija    11
  Helmintozes    16
  Fascioloze    18
  Askaridoze    20
  Enterobioze    22
  Lenteņi    24
  Ehinokoks    28
  Izmantotā literatūra    31
Extract

Ehinokoks
Etiologija. Echinococcus infekcija ir parazitoze, kas izplatīta visā pasaulē.
Tradicionāli uzskata, ka tā vairāk skar Āzijas valstis, galvenokārt Ķīnu, kā arī
Eiropas centrālo daļu un atsevišķus reģionus Dienvidamerikā, bet pēdējos
gados veikto pētījumu dati liecina par šīs infekcijas slimības izplatības reģiona
paplašināšanos. Balstoties uz 2003. Gadā uzsāktā Eiropas Savienības
ehinokokozes monitoringa datiem, aizvien plašākās teritorijās, tai skaitā
Eiropas ziemeļu un austrumu rajonos, tiek reģistrēti saslimšanas gadījumi.
Slimībai, ko apzīmē ar terminu “ehinokokoze”, ir divi varianti: cistiskā
ehinokokoze, ko ierosina Echinococcus granulosus, kas no klīniskā viedokļa ir
mazāk agresīvā ehinokokozes forma, jo vairumā gadījumu veido labi
norobežotus cistām līdzīgus perēkļus; savukārt alveolārā ehinokokoze, ko
ierosina Echinococcus multilocularis, ir saslimšana, kam raksturīga agresīva
klīniskā gaita, kad parazīts veido audzējiem līdzīgus perēkļus ar infiltratīvu
izplatību bojātajā orgānā. Turklāt E. Multilocularis infekcijas gadījumā ir
iespējama metastazēšanās, parazītam nokļūstot asins straumē vai žultsceļos,
tādējādi radot papildus problēmas. Izšķir arī policistisko jeb “neotropisko”
ehinokokozi, ko ierosina Echinococcus vogeli vai retāk sastopamais
Echinococcus oligarthus. Abiem minētajiem ir raksturīga alveolārai
ehinokokozei līdzīga, bet mazāk agresīva saslimšana. Šo formu izplatība līdz
šim ir reģistrēta tikai Dienvidamerikas kontinentā. Inficējoties ar parazītu,
galvenokārt tiek skartas aknas, retākos gadījumos iespējama perēkļu veidošanās
plaušās, centrālās nervu sistēmas orgānos un kaulos.
Cilvēks ir ehinkokoka starpnieks - viņa ķermenī parazīts nesasniedz dzimumbriedumu un nepakļaujas. Tāpēc mūsdienu medicīnā cilvēka uzlaušana ar šo parazītu ir sava veida bioloģiska strupceļa.
Patoģenēze. Pēc iekļūšanas ķermenī sākas tārpu kāpuru attīstība. Starp citu, bērniem visbiežāk tiek diagnosticēta ehinkokokoze, jo infekcijas iespējamība pieaug, ja netiek ievēroti higiēnas noteikumi, kas jauniem pacientiem nav īpatnējs. Gremošanas sulas ietekmē embrijs tiek atbrīvots no membrānas un iekļūst gastrointestinālā trakta gļotādos. Jau no šejienes tas viegli nonāk asinīs un limfos, kā arī straumē, kas ātri izplatās dažādos orgānos. Visbiežāk aknas un plaušas, lai gan ir iespējams pārvarēt jebkuru citu struktūru. Šeit parādās embriju pārvēršana par burbuļojošas formas kāpostu, ko sauc par cistu. Ehinkokoka gala īpašnieki ir suņi, retāk - kaķi. Nobriedušu ķēžu olšūnas izdalās kopā ar izkārnījumiem, tad nonāk ārējā vidē: zemē, zālē, dārzeņos, augļos uc Protams, jūs varat noķert infekciju, izmantojot neuzmazušus pārtikas produktus, kas kaut kā sazinājās ar inficētiem teļiem.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register