Meksikāņu virtuve sastāv galvenokārt no trīs izejvielām: kukurūzas, pupiņām un čilli pipariem. Gandrīz visi ēdieni, kas pagatavoti no šīm izejvielām, ir uzskatāmi par meksikāņu nacionālo virtuvi.
Ēdieni ir īpaši asi, jo tur klāt bieži pievieno čili un citus piparus. Vietējie kulināri meistarīgi izmanto līdz pat 80 dažādu šķirņu aso piparu, piemēram, saldo mulatos, tumšo pasilja, arī zaļo halapenjo un par visasāko pasaulē uzskatīto habanero čili, kā arī vēl daudz citu. Savukārt pasaules kulinārijas speciālisti skaidro, ka meksikāņu ēdienu asums un garšvielu pārbagātība ir apmāns, jo šīs virtuves pamatprincips ir izcelt katra produkta patieso būtību, saskaņojot tā garšas īpašības ar citām piedevām. Ļoti būtiska nozīme meksikāņu virtuvē ir čili pipariem – 500 visdažādāko šķirņu pākstīm. Vienkāršais čili maina nosaukumu atkarībā no žāvēšanas procesa, to kūpina, žāvē uz lauka un apstrādā daudzos citos veidos. Čili asumu novērtē pēc speciālas skalas (no 0 – 1 000 000) organoleptiskā testa piparu asumam, ko 1902. gadā izstrādāja Vilbers Skovills (Wilbur Scoville). Interesanti uzzināt, ka čili asumu nomierina, uzdzerot tekilu. Meksikā čili pazina 7000 gadu pirms mūsu ēras, bet 5,5 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras indiāņi to jau kultivējuši, nevis tikai nejauši atraduši mežā un ēduši, bada spiesti.
Meksikāņu virtuve ir ne tikai dedzinoši eksotiska, bet arī gana garšīga, diētiska un veselīga. Par veselīgu tā tiek saukta, pateicoties dažādiem garšaugiem un dārzeņiem. Meksikāņi ļoti daudz lieto dažādus dārzeņus — ne vien tomātus, papriku, gurķus, pupiņas, bet arī kaktusus, kukurūzu, avokado u.c. Ēdieni ir garšīgi un ātri pagatavojami.
…
