Par tiesību normu kolīziju (konkurence) runa ir tad, ja vairāku tiesību normu teksts (tiesiskais sastāvs) atbilst vienam un tam pašam faktiskajam sastāvam. Ja, piemēram, divas tiesību normas paredz vienādas tiesiskās sekas, tad, kolīzija nekādas problēmas nesagādā. Šādus tiesību normu konkurences gadījumus sauc par šķietamo kolīziju. Turpretī, ja abu tiesību normu sekas ir atšķirīgas, iespējami vairāki risinājumi:
• tiesību normu vienādās tiesiskās sekas tiek pamatotas ar vairākām tiesību normām;
• vienas tiesību normas atšķirīgās tiesiskās sekas tiek piemērotas papildus citas normas sekām (kumulatīvā normu konkurence);
• piemērojamas tikai vienas tiesību normas tiesiskās sekas, turklāt viena tiesību norma izslēdz otras piemērošanu, t.i., viena norma modificē otru (alternatīvā tiesību konkurence);
• piemērojama ir tikai viena no konkurējošajām tiesību normām, nosakot tās piemērošanas prioritāti (izslēdzošā tiesību normu konkurence).
Apskatot saistošo jautājumu, pirmkārt, jānosaka tiesību normu kolīziju klasifikācija. Tradicionāls ir dalījums vertikālajās un horizontālajās tiesību normu kolīzijās. Vertikālās tiesību normu kolīzijas veidojas gadījumos, kad pretrunā nonākušajām tiesību normām ir dažāds juridisks spēks, t.i., hierarhijas sistēmā tās atrodas dažādos līmeņos. Tā piemēram Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk tekstā – Satversme) ietvertās normas attiecībā pret likuma normu vai likuma norma attiecībā pret Ministru kabineta noteikumu normu.
Horizontālās tiesības normu kolīzijas rodas tajos gadījumos, kad pretrunā nonāk tiesību norma ar vienādu juridisko spēku, t.i., tiesību normas, kuru savstarpējās attiecības tiesību normu hierarhijā ir vienā līmenī.
…
