Meža fitocenozes raksturojums
Meža fitocenozes struktūra
Meža ekosistēmās ir ļoti izteikta fitocenozes vertikālā struktūra. Tajās izdalāma mežaudze un zemsega, kuras savukārt sīkāk iedala atsevišķos stāvos.
Mežaudzi veido kokaudze (meža fitocenozes koku kopa), pamežs jeb krūmu stāvs un paauga.
Kokaudzi iedala vienkāršās jeb vienstāva un saliktās jeb vairākstāvu audzēs. Mūsu apstākļos saliktās audzes parasti veido divus stāvus. A1 jeb pirmo stāvu veido koki, kuru augstums h ir lielāks par 0.75 no kokaudzes vidējā augstuma H. A2 jeb otro stāvu veido koki, kuru augstums h ir robežās no 0.5 līdz 0.75 no vidējā augstuma H.
Paaugu (Pg) veido tie koki, kuri ir zemāki par 0.5 no H un dotajā ekosistēmā ir spējīgi nākotnē veidot kokaudzes pirmo vai otro stāvu.
Pamežu (Pm) veido krūmi un koki, kas aizņem to pašu telpu ko paauga, bet dotajos apstākļos nevar veidot pilnvērtīgu kokaudzi.
Arī zemsegā parasti izdala divus stāvus – sīkkrūmu un lakstaugu stāvu un sūnu un ķērpju stāvu.
Kokaudzes raksturojums
Kokaudzes kvantitatīva raksturošana (taksācija) tiek veikta pa stāviem. Ikvienai konkrētā stāva koku sugai tiek noteikts vidējais caurmērs (D), vidējais augstums (H), šķērslaukums (G), koku skaits (N) un krāja (M). Šim nolūkam meža fitocenozes raksturīgā vietā ierīko 0.25 ha lielu taisnstūrveida parauglaukumu, ko no pārējās fitocenozes daļas norobežo ar maikstīm.…
