1. Muitas teritorijas un muitas robežas jēdziens.
LR muitas teritorija ir visa LR teritorija, ko veido sauszeme, teritoriālie un iekšējie ūdeņi, gaisa telpa, kā arī mākslīgo salu un būvju teritorijas.
Muitas kontroles zonas. Lai veiktu muitas kontroli, VID likumā paredzētajā kārtībā nosaka muitas kontroles zonas. Preču, personu un transportlīdzekļu pārvietošana pāri muitas kontroles zonu robežām notiek tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē. Citu valsts kontroles dienestu atrašanās un darbība muitas kontroles zonā saskaņojama ar VID, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Uzņēmējdarbības veikšanai muitas kontroles zonā nepieciešama VID atļauja, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Likuma 9. un 15.pantā noteiktajos gadījumos muitas kontroli var veikt visā LR muitas teritorijā.
Muitas kontrole — pasākumu kopums, kurus realizē muitas iestādes, lai nodrošinātu starpvalstu līgumu, šā likuma un citu muitas lietas regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, un kuru izpilde ir muitas iestāžu kompetencē.
Muitas kontroles zona — Latvijas Republikas muitas teritorijas sastāvdaļa, kurā preču pārvietošana izdarāma tikai ar muitas iestāžu atļauju un to kontrolē.
Muitas kontroles zonu noteikšanas kārtība. VID, informējot vietējās pašvaldības, var noteikt muitas kontroles zonas un piemērot tām noteikto režīmu šādās teritorijās:
1) robežkontroles punktos, robežpārejas punktos un muitas kontroles punktos;
2) divus kilometrus platā joslā gar valsts sauszemes robežu, Baltijas jūras krastu un Rīgas jūras līča krastu;
3) muitas iestāžu teritorijās (neiekļaujot administratīvās telpas un teritorijas), kurās tiek uzrādītas muitošanai paredzētās preces;
4) uz sliežu ceļiem un 10m platā joslā gar sliežu ceļiem dzelzceļa robežstacijās;
5) muitas noliktavu teritorijās;
6) brīvajās zonās un brīvajās noliktavās;
7) muitas kontrolei pakļauto preču uzglabāšanas un pārstrādāšanas vietās.
Muitas kontroles zonu robežas (atsevišķos gadījumos — arī muitas iestāžu robežas) tiek apzīmētas ar VID noteikta parauga informācijas zīmēm. Likuma 14.panta 1.daļas 1.un 2.punktā minētajos gadījumos muitas kontroles zonu noteikšanu saskaņo ar Valsts robežsardzi.
2. Muitas procedūras „izlaišana brīvam apgrozījumam” būtība.
Muitas maksājumi pēc 2004.gada 1.maija paplašinātajā ES netiek piemēroti precēm, kas tiek atzītas par Kopienas precēm. Tātad tiek piemērots princips: ja precēm tiek piemērota muitas procedūra – izlaišana brīvam apgrozījumam Kopienas teritorijā (iesniedzot muitas deklarāciju) un pierādīts, ka preču muitas statuss ir Kopienas preces, par precēm muitas maksājumi nav jāmaksā.
Preču muitas statusa noteikšanai ES tiek izmantoti statusu apliecinoši dokumenti. Visplašāk lietotais statusu apliecinošais ir T2L dokuments, un tas tiek sagatavots uz vienotā administratīvā dokumenta (VAD) veidlapas. ES Muitas kodeksa Piemērošanas noteikumos (regula nr.2454/93) noteikti vēl vairāki citi statusu apliecinoši dokumenti, piemēram, TIR vai ATA karnete ar atzīmi ‘T2L’ vai ‘T2LF’, T5 dokumenta kontroles kopija, kas noformēta precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas. Saskaņā ar Pievienošanās akta noteikumiem preču muitas statusu var apliecināt arī ar preferenciālu izcelsmi apliecinošu dokumentu.…
