Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas kārtību nosaka LR MK noteikumi Nr.293 no 09.07.2002. “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”.
Šie noteikumi attiecināmi uz tiem nelaimes gadījumiem, kas notikuši ar cietušajiem nodarbinātajiem un citām personām (pašnodarbinātajiem), kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.
Nelaimes gadījumu izmeklē, ja cietušais sakarā ar nelaimes gadījumu zaudējis darbspējas (nav darbā) ilgāk par vienu diennakti vai saskaņā ar medicīnisko atzinumu pārcelts citā darbā uz vienu darbdienu vai ilgāku laikposmu.
Izmeklē visus nelaimes gadījumus, kas notikuši ar nodarbināto:
pildot darba pienākumus, arī ražošanas vai mācību prakses laikā vai komandējuma laikā;
pārvietojoties no viena objekta uz otru, ja tas saistīts ar darba pienākumiem;
veicot jebkuru darbību uzņēmuma interesēs, arī ja nav bijis darba devēja rīkojuma;
atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī ceļā uz darbu vai no darba;
atrodoties darba devēja valdījumā esošā transportlīdzeklī darba vai maiņu starplaikā (vilcienu, lidmašīnu apkalpes locekļi, autotransporta vadītāji un kravu pavadoņi);
ja darbinieks prettiesiski nonāvēts (tīši vai aiz neuzmanības) vai viņam nodarīti smagi miesas bojājumi, pildot darba vai dienesta pienākumus;
izmantojot personisko transportlīdzekli darba laikā,, kuru ar darba devēja rakstisku rīkojumu izmanto darba vai dienesta vajadzībām vai darba devēja uzdevumā;
uzņēmuma teritorijā vai citā darba vietā darba laikā un noteiktajos pārtraukumos (piem., tehnoloģiskajos pārtraukumos, pusdienas pārtraukumos), nodarbinātajam sakārtojot darba vietu, lietojot darba aprīkojumu un individuālos aizsardzības līdzekļus, atrodoties sanitārajās un sadzīves telpās, kā arī ražošanas objektu vai iekārtu avārijas laikā un nodarbinātajam pārvietojoties uz darba vietu pirms darba sākuma vai no tās pēc darba beigām;
ja vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) darba vides riska faktoru iedarbība uz organismu izraisījusi akūtu profesionālu saslimšanu, darba vides riska faktoru iedarbība izraisījusi hronisko saslimšanu saasināšanos vai dabas katastrofa (piem., zemestrīce, nogruvums, plūdi, vētra), dzīvnieki un kukaiņi izraisījuši nodarbinātā veselības traucējumus;
nonākot saskarē ar inficētām asinīm vai citiem inficētiem šķidrumiem un ja ir inficēšanās varbūtība, bet nav radusies tūlītēja darbnespēja;
pie cita darba devēja viņa pilnvarotas personas vadībā.…
