1.. Darba samaksas jēdziens un sistēmas
Definīcija. Darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu (Darba likuma 59.pants).
Darba samaksas galvenā daļa ir darba alga, kuru darbinieks saņem regulāri vienu vai divas reizes mēnesī.
Šobrīd darba algas līmeni, darba algas formas un sistēmas uzņēmumi, izņemot valsts budžeta iestādes, nosaka patstāvīgi.
Darba algas līmeņa regulēšana no valsts puses notiek šādos virzienos:
1) minimālās algas noteikšana par pilnu darba dienu, šī līmeņa ievērošana ir obligāta visiem uzņēmumiem;
2) nodokļu no algas likmju noteikšana - pie tiem pieskaita iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), neapliekamā minimuma noteikšana;
3) darba algas sistēmu un līmeņa noteikšana valsts budžeta organizācijām.
Darba likums apraksta divas darba algas sistēmas: laika algas sistēmu un akorda algas sistēmu.
Definīcija. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma.
Formulas veidā laika algas aprēķinu var parādīt šādi:
Ll=ltar*Ff, (1)
kur Ll - mēneša (laika) algas lielums;
ltar - stundas (dienas) tarifa likme atbilstoši darbinieka kvalifikācijai;
Ff - mēneša laikā faktiski nostrādātais darba laiks stundās (dienās).
Laika darba algas sistēmu izmanto tādos darbos, kurus grūti normēt vai kuros grūti vai nav iespējams uzskaitīt katra strādnieka izstrādi.…