Attiecīgi šo prasmju raksturojumam, augstākā līmeņa menedžeriem visnepieciešamākās ir konceptuālās un analītiskās prasmes, labas savstarpējo attiecību zināšanas visnepieciešamākās ir vidējā līmeņa menedžerim, savukārt zemākā līmeņa menedžerim tās būs tehniskās prasmes. Iepriekšējais zināšanu iedalījums tiek uzskatīts par klasisku, tomēr uz menedžeriem nepieciešamajām prasmēm var palūkoties arī no mūsdienīgāka viedokļa, iedalot menedžeriem nepieciešamās prasmes: ar uzdevumu izpildi saistītās, ar cilvēkiem saistītās un ar izmaiņu realizēšanu saistītās.
Menedžerim, lai tas varētu kāpt „pa karjeras kāpnēm” un uzturēt veiksmīgas organizācijas darbību ekonomiskajās pārmaiņās, nepieciešama nepārtraukta zināšanu pilnveidošana ar izglītošanos un praktisku pieredzi dažādos menedžera amatos. Nepārtraukta prasmju un zināšanu pilnveidošana dod iespēju menedžerim arī paaugstināt organizācijas efektivitāti. Visu veidu organizācijās menedžerim ir jāveido vide, kurā grupas mērķus darbinieki var sasniegt ar vismazāko laika, naudas un citu resursu patēriņu, maksimāli novēršot personāla neapmierinātību vai ar rīcībā esošajiem resursiem gūt maksimālus rezultātus. Menedžmenta efektivitāti var novērtēt dažādi, bet tās formula ir attiecīgi preču un pakalpojumu vērtība pret izmaksām (ieskaitot ieguldījumus) noteiktā laika periodā. Izmantojo šo formulu varētu novērtēt, piemēram, kurā no savstarpējām līdzīgām organižacijām menedžeri strādā efektīvāk.
…