Padomju tiesību uzspiešana un ieviešana Latvijā

1. Ievads: tiesības kā okupācijas varas instruments
Padomju tiesību uzspiešana un ieviešana Latvijā 1940.–1941. gadā nebija parasta likumdošanas reforma vai pakāpeniska vienas tiesību sistēmas modernizācija. Tā notika apstākļos, kad Latvija bija zaudējusi faktisko iespēju īstenot savu suverēno valsts varu. Līdz ar militāro okupāciju un politiskās varas pārņemšanu tika mainīta ne tikai valdība, bet arī pati izpratne par valsti, sabiedrību un tiesībām. Latvijas Republikas tiesiskā kārtība, kas bija veidojusies kopš 1918. gada un balstījās nacionālajā valstiskumā, pakāpeniski tika aizstāta ar Padomju Savienības totalitārajai sistēmai raksturīgu normatīvo un institucionālo modeli.
Tiesību vēsturē šis periods ir īpaši nozīmīgs tādēļ, ka iespējams skaidri redzēt, kā tiesības var tikt izmantotas ne tikai sabiedrisko attiecību regulēšanai, bet arī politiskas varas nostiprināšanai. Okupācijas vara centās saviem lēmumiem piešķirt ārēju juridisku formu: tika veidota jauna valdība, organizētas vēlēšanas, sasaukta tā sauktā Tautas saeima, pieņemtas deklarācijas, izveidotas padomju institūcijas un pieņemta Latvijas PSR konstitūcija. Taču šo darbību juridiskā forma pati par sevi nenozīmēja demokrātisku leģitimitāti, jo būtiskākie lēmumi tika pieņemti militāras un politiskas kontroles apstākļos.…