2000. gada februārī, gatavojoties kārtējai tiesas sēdei un pētot meža likumdošanas aktus, konstatēju, ka, pieņemot likumu "Par valsts budžetu 2000. gadam", ar tā 28. pantu tika atcelts 1991. gada 7. jūlija likums "Par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas". 1991.gada 7. jūlija likuma 2. pantā "Ieņēmumu avoti" ir teikts, ka tie ir ieņēmumi no meža resursu ieguves un realizācijas, tajā skaitā arī iekasējot soda naudas par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem. Uz šī likuma pamata tika pieņemti MK noteikumi Nr. 197 "Par cenu noteikšanu koku izsniegšanai Latvijas Republikā" (celma naudas). Atceļot likumu par ieņēmumiem no meža resursu realizācijas, Valsts meža dienestam(VMD), policijai, prokuratūrai un tiesai vairs nebija iespējams izpildīt likuma "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" prasības, izņemot likumā paredzēto administratīvo un kriminālo atbildību. Līdz ar to tika atņemta efektīva metode cīņai ar meža likumpārkāpējiem- ekonomisko sankciju piemērošana. Līdz šim brīdim likumā vai Ministru kabineta normatīvajos aktos nav noteikta kārtība par atbildību par meža pārkāpumiem, jo 1995.gada 25. jūlijā pieņemtos MK noteikumus Nr. 241 "Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas pārkāpumiem" nevar piemērot, jo šādas valsts noteiktas bāzes cenas vienkārši nav. Par šiem faktiem 2000.gada februārī es nosūtīju vēstuli Saeimai, Ministru prezidentam, zemkopības ministram, Augstākas tiesas priekšsēdētājam un ģenerālprokuroram. 7. martā saņēmu oficiālu atbildi no Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja K.Leiškalna, kas savā vēstulē pateicās par problēmas izvirzīšanu un norādīja, ka VMD direktors Žvagiņa kungs man sagatavošot atbildi. Šo atbildi saņēmu un to bija sagatavojusi Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītājas vietniece L.Meņģeles kundze. Vēstule, kura bija adresēta Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai "Par civiltiesiskās atbildības piemērošanu par meža pārkāpumiem", pēc manām domām, bija īstākā miglas pūšana acīs deputātiem. Lai pierādītu savu argumentu pamatojumu, citēšu izvilkumu no šīs vēstules:
"Šajā gadījumā Ministru kabineta noteikumos Nr. 241 lietotais formulējums "cena koku izsniegšanai uz celma kailcirtē" nav pretrunā ar tirgus cenu piemērošanu zaudējumu aprēķināšanā. Tā kā valsts mežu apsaimniekošanu no 2000.gada 1. janvāra veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", tad informāciju par cenām, par kurām tiek pārdoti sagatavotie kokmateriāli, var sniegt akciju sabiedrība." Lielāku juridisku nekompetenci līdz šim nebiju sastapis. Kāpēc es tā domāju, sapratīsit, kad izlasīsit šo rakstu.
Gribēdams noskaidrot dažus jautājumus, sazvanījos ar Meņģeles kundzi, kura man atbildēja, ka mans uztraukums esot veltīgs, turpmāk zaudējumus aprēķināšot pēc tirgus cenām un tas neesot pretrunā ar MK noteikumiem Nr.241. Šo ideju par "tirgus cenu" esot atbalstījuši pārstāvji gan no Augstākās tiesas, gan no Ģenerālprokuratūras. Interesanti būtu pajautāt tiem Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, kas piekrituši šai idejai, kam viņi īsti piekrituši un kā viņi gatavojas piemērot to praksē.
Iepriekšminētais un presē publicētā diskusija pamudināja mani uzrakstīt šo rakstu. Pieņemu, ka varbūt kaut kur manas domas nesaskan ar dažu speciālistu izteiktajiem atzinumiem. …
