Speciāls regulējums ,,vājākajām pusēm” – patērētājs, apdrošinātājs, darbinieks (vecajā regulā 3.-5.iedaļa) -> personas, kas atbilst kādam no minētajiem statusiem, var celt prasību vai nu atbildētāja domicila valstī, vai nu sava domicila valstī. Piem., attiecībā uz patērētājiem – tos iedala pasīvajos (kurus grūtāk ievilināt patēriņa procesā – piem., kāds uzņēmums uzbāžas ar savu preču iegādi dažādos veidos) un aktīvajos (kas speciāli braukā pa citām dalībvalstīm un iepērkas). Tikai pasīvais patērētājs ir tiesīgs izvēlēties celt prasību sava domicila valstī.
NB! Kā pārbaudīt piekritību, kā nekļūdīties par to:
1)Sāk ar izņēmuma piekritību – vai kādas citas dalībvalsts tiesai nav izņēmuma piekritības (vecajā regulā 22.p.; jaunajā 24.p.) ir noteikti četri lietu veidi ar izņēmuma piekritību (tos nevar paplašināt): Šādām dalībvalsts tiesām ir izņēmuma jurisdikcija neatkarīgi no pušu domicila:
1.Lietā, kuras priekšmets ir lietu tiesības saistībā ar nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma noma/īre – tās dalībvalsts tiesām, kurā atrodas īpašums.
Tomēr lietā, kuras priekšmets ir nekustamā īpašuma noma/īre, kas noslēgta pagaidu privātai izmantošanai uz ne ilgāk kā sešiem mēnešiem pēc kārtas, jurisdikcija ir arī tās dalībvalsts tiesām, kurā ir atbildētāja domicils, ar nosacījumu, ka īrnieks/nomnieks ir fiziska persona un ka iznomātāja/izīrētāja un īrnieka/nomnieka domicils ir vienā un tajā pašā dalībvalstī;
2.Lietā, kuras priekšmets ir uzņēmējsabiedrību, citu juridisko personu vai fizisku vai juridisku personu apvienību izveides spēkā esamība, to darbības izbeigšana vai likvidācija, vai to pārvaldes struktūru pieņemto lēmumu spēkā esamība – tās dalībvalsts tiesām, kurā ir uzņēmējsabiedrības, juridiskās personas vai apvienības atrašanās vieta. Lai noteiktu šo atrašanās vietu, tiesa piemēro starptautisko privāttiesību normas;
3.Lietā, kuras priekšmets ir valsts reģistru ierakstu spēkā esamība – tās dalībvalsts tiesām, kura uztur attiecīgo reģistru;
4.Lietā attiecībā uz tādu patentu, preču zīmju, dizainparaugu vai citu līdzīgu tiesību reģistrāciju vai spēkā esamību, kas jādeponē vai jāreģistrē – tās dalībvalsts tiesām, kurā deponēšana vai reģistrācija ir pieteikta vai veikta vai kurā to uzskata par veiktu saskaņā ar kāda Kopienas instrumenta vai starptautiskas konvencijas noteikumiem.
2)Vai kāda no puse nav ,,vājākā puse” – patērētājs, apdrošinātājs, darbinieks, jo tiem ir atsevišķs regulējums.
3)Vai puses nav vienojušās par piekritību (vecā regula 23.p., jaunā 25.p.) - Ja puses, no kurām vienai vai vairākām domicils ir kādā dalībvalstī, ir vienojušās par to, ka tiesai vai tiesām kādā dalībvalstī ir jurisdikcija izskatīt jebkādus strīdus, kas radušies vai varētu rasties saistībā ar noteiktām tiesiskām attiecībām, tad jurisdikcija ir šai tiesai vai tiesām.
4)Ja nav vienojušās, tad jāskatās, vai nav iespējama īpašā jeb alternatīvā piekritība (vecā regula 5.-7.p., jaunā regula 7.-9.p.).
5)Tad, ja nav iespējama arī alternatīvā piekritība, tad tikai un vienīgi pēc atbildētāja domicila.
NB! Izņēmuma piekritība ir noteiktas dalībvalsts kompetence skatīt lietu, savukārt īpašā piekritība ir izvēle.
Īpašā piekritība (izņēmumi no piekritības pamatnoteikuma, neattiecas uz «vājākām pusēm») Regulas 5, 6 un 7.pants.
…
