Psihisko traucējumu slogs turpina pieaugt, būtiski ietekmējot veselību un nopietnas sociālās, cilvēktiesības un ekonomiskās sekas visās pasaules valstīs.
Depresija ir izplatīts garīgais traucējums un viens no galvenajiem invaliditātes cēloņiem visā pasaulē. Aptuveni 264 miljonus cilvēku ietekmē depresija. Visnopietnākā depresija var izraisīt pašnāvību.
Cilvēki, kuriem ir mānijas uzbrukumi, bet kuriem nav depresijas epizožu, tiek klasificēti arī kā bipolāri traucējumi. Bipolāru traucējumu akūtās fāzes ārstēšanai un recidīvu novēršanai ir pieejamas efektīvas ārstēšanas metodes. Tās ir zāles, kas stabilizē garastāvokli. Psihosociālais atbalsts ir svarīga ārstēšanas sastāvdaļa.
Šizofrēnija un citas psihozes. Šizofrēnija ir nopietns psihisks traucējums, kas ietekmē 20 miljonus cilvēku visā pasaulē. Psihozes, ieskaitot šizofrēniju, raksturo domāšanas, uztveres, emociju, valodas, sevis un uzvedības izkropļojumi. Parasti psihotiski pārdzīvojumi ir halucinācijas (tādu lietu dzirdēšana, redzēšana vai izjust, kuru tur nav) un maldi (fiksēti nepatiesi uzskati vai aizdomas, kas stingri pastāv pat tad, ja ir pierādījumi par pretējo). Traucējumi var apgrūtināt normālu darbu vai mācīšanos skartajiem cilvēkiem.
Stigmatizācija un diskriminācija var izraisīt piekļuves trūkumu veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Turklāt cilvēkiem ar psihozi ir liels risks pakļauties cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, ilgstošam ieslodzījumam iestādēs. (World Health Organization. Mental disorders. 2019). Pieejams: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/mental-disorders (Skatīts 08.02.2021).
Šizofrēnija parasti sākas pusaudžu gadu beigās vai agrā pieaugušā vecumā. Ārstēšana ar zālēm un psihosociālu atbalstu ir efektīva. Ar atbilstošu ārstēšanu un sociālo atbalstu skartie cilvēki var dzīvot produktīvi un būt integrēti sabiedrībā. Visā pasaulē aptuveni 50 miljoniem cilvēku ir demence. Demence parasti ir hroniska vai progresējoša rakstura, kurā kognitīvās funkcijas (spēja apstrādāt domas) pasliktināšanās pārsniedz to, ko varētu sagaidīt no normālas novecošanas. Tas ietekmē atmiņu, domāšanu, orientāciju, izpratni, aprēķinus, mācīšanās spējas, valodu un spriešanu. Kognitīvo funkciju traucējumus parasti pavada un reizēm pirms tiem pasliktinās emocionālā kontrole, sociālā uzvedība vai motivācija. Demenci izraisa dažādas slimības un traumas, kas ietekmē smadzenes, piemēram, Alcheimera slimība vai insults.
…
