Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:173879
 
Author:
Evaluation:
Published: 20.10.2020.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Audzināšana pirmatnējā sabiedrībā   
2.  Audzināšanas īpatnības Senajā Ķīnā, Senajā Indijā un Senajā Ēģiptē (kopīgs un atšķirīgs)   
3.  Audzināšanas ideāli un audzināšanas sistēma Spartā un Atēnās   
4.  Sengrieķu domātāju pedagoģiskie uzskati (Demokrits, sofisti, Sokrāts, Platons, Aristotelis u.c.)   
5.  Katehumenu, klosteru un katedrāļu skolas feodālisma periodā   
6.  Bruņniecības audzināšanas sistēma   
7.  Latviešu stāvoklis vācu kundzības pirmajos 3 gadsimtos   
8.  Reformācijas un kontrreformācijas ietekme uz latviešu zemnieku izglītību   
9.  Latviešu izglītība zviedru valdīšanas periodā   
10.  Tautas pedagoģiskā doma Latvijā feodālisma laikmetā   
11.  Skola sholastikas un renesanses periodā   
12.  J.A.Komenska filozofiskie uzskati   
13.  J.A.Komenska uzskatu humānais raksturs   
14.  J.A.Komenska didaktiskie principi   
15.  J.A.Komenska pedagoģisko domu novatoriskais raksturs   
16.  J.A.Komenska pedagoģisko ideju aktualitāte mūsdienās   
17.  18. gadsimts – pedagoģijas gadsimts: atklājiet ši izteiciena būtību   
18.  Ž.-Ž. Ruso pedagoģiskās idejas   
19.  Filantropijas pārstāvju pedagoģiskās idejas   
20.  Skolas un izglītība Latvijā 18. gadsimtā   
21.  Pedagoģiskā doma 19. gs. pirmajā pusē (I. Kants, J. Fihte, G. Hēgelis, F. Šleiermahers u.c.)   
22.  J. Pestalocija ieguldījums pedagoģijā   
23.  J. Herbarta un F. Ā. Dīstervēga pedagoģiskās idejas   
24.  Ļ. Tolstoja un K. Ušinska pedagoģiskās domas   
25.  Skolas un izglītība Latvijā 19. gadsimtā   
26.  Baltvācu pedagoģiskās idejas (G. Mancelis, K. Firekers, E. Gliks, G. Stenders, J. Herders, G. Merķelis)   
27.  Pilsoniskās audzināšanas būtība    .
28.  Darba skolas būtība un raksturojums. G. Keršenšteinera un H. Gaudiga uzskati par darba skolas ideju un tās realizāciju    .
29.  Dž. Djūija pedagoģiskās domas un tās aktulitāte mūsdienās    .
30.  Morāles pedagoģijas rašanās cēloņi un tās būtība   
31.  „Jaunās pedagoģijas” pārstāvju pausto ideju būtība   
32.  P. Leshafta, K. Ventceļa un V. Vahterova pedagoģiskās domas   
33.  M. Montesori, R. Šteinera pedagoģijas būtība   
34.  Latvijas pirmās brīvvalsts pedagoģiskā doma (L. Ausējs, L. Bērziņš, A. Birkerts u.c.)   
35.  J. Studenta, A. Dauges un K. Deķēna ieguldījums Latvijas pedagoģijā   
36.  Š. Amonašvili pedagoģiskie uzskati   
37.  M. Skatkina un I. Lernera uzskati par mācību procesu   
38.  A. Markovas koncepcija par mācīšanās procesu un tā psiholoģiskām īpatnībām   
39.  K. Rodžera pedagoģiskie uzskati   
40.  Attīstošā mācību procesa idejas dažādu autoru koncepcijās   
Extract

40. Attīstošā mācību procesa idejas dažādu autoru koncepcijās.
Pārlasot 20. gadsimta sākuma pedagogu ieteikumus kā organizēt bērnu apmācību var secināt, ka galvenais mērķis arī gadsimta sākumā bija izaudzināt izglītotus un zinātkārus audzēkņus, kuriem mācības sagādātu prieku un rosinātu tos uz tālāku mācību turpināšanu. Pārsvarā visiem pedagogiem mērķis ir panākt audzēkņu ieinteresētību mācībām. Tikai tā panākšanai katrs iesaka lietot atšķirīgas metodes uzsvaru liekot uz vienu vai otru audzināšanas niansi.
• Piemēram, Adolfs Frīdrihs Dīstervēgs apskatot stingru audzināšanas metodi cenšas norādīt kļūdas tajā, iesakot savu variantu. Viņš galveno uzsvaru liek uz uzskolotāju kā uz autoritāti, kura iespaidā un prasmē skolēniem rodas sakārtota un kārtīga attieksme uz mācībām.
• Savukārt Konstantīns Ušinskis savu pētījumu rezultātā nonācis pie secinājuma, ka galvenais ir pasniedzamās mācību vielas kvalitāte šī mērķa sasniegšanai. Viņš izveidoja savu mācību programmu jaunāko klašu skolēniem un arī pamatoja tās priekšrocības.
• Pedagoga Vasilija Vehterova pētījumi bija vairāk zinātniski pamatoti. Viņš uzsvaru lika uz to, ka bērnus apmācot ir pēc iespējas vairāk jāizmanto viņu maņu iespējas un cilvēku psiholoģiskās īpatnības. Viņš ieteica pedagoģijā izmantot zinātnes sasniegumus cilvēku pētījumos.
• Pjotrs Kapterevs apgalvoja, ka mācības bez prāta attīstības vingrinājumiem nedos nekādus rezultātus. Cilvēkam līdz ar zināšanām ir jāattīsta arī spējas, ko viņš apzīmēja ar jēdzienu formālā attīstība.
• Georgs Keršenšteiners uzsvaru liek uz skolotāju kā audzinātāju vienā personā. Viņš ar piemēriem norāda cik daudzi audzinātāji vēlākajā savā darbībā ir kļuvuši par teicamiem skolotājiem. Par galveno priekšnoteikumu skolēnu prasmīgai mācību apguvei Keršenšteiners izceļ paša skolotāja prasmi un profesionalitāti. Lai kļūtu par ideālu skolotāju ir jābūt apveltītam ar dažādām praktiskām, profesionālajām un psiholoģiskām spējām.

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −9,20 €
Work pack Nr. 1381178
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register