Plānošanas būtība un organizēšana

Plānošanas organizēšana. Mērķis un plāns savā starpā ir cieši saistīti. Mērķis parāda, ko mēs vēlamies sasniegt, bet plāns kalpo par līdzekli, lai izvirzīto mērķi sasniegtu. Plāni tiek saskaņoti ar mērķu līmeni, atbilstoši mērķu līmenim pastāv: • stratēģiskais plāns/plānošana – organizācijas galvenais plāns, kas ietver lēmumus par resursu sadali, prioritātēm un aktivitātēm, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus. • taktiskais plāns/plānošana – virzīts uz taktisku mērķu sasniegšanu un ietver stratēģiskā plāna īstenošanas līdzekļus. • operatīvais plāns/plānošana – virzīts uz operatīvo mērķu sasniegšanu un ietver taktiskā plāna īstenošanas līdzekļus. Plānus pēc to lietojuma iedala 2 grupās: • vienreizēji plāni; • pastāvīgi plāni. Vienreizējos plānos lieto, lai sasniegtu atsevišķus, reti atkārtojošos mērķus. Tie ir: • programmas – vienreizēji darbības plāni, kas kompleksi koordinē veicamo aktivitāšu grupas, lai sasniegtu kārtējos mērķus. • projekti – vienreizēji darbības plāni, kas koordinē aktivitāšu veikšanu, kuras netiek dalītas. • budžets – oficiāls vienreizējs plāns par sagaidāmajiem finansiālajiem rezultātiem, kas izteikti skaitliskā veidā. Programmas ietver šādus posmus: • jānosaka veicamais uzdevums; • jānosaka veicamo darbību secība; • jānosaka atbildīgais par katru veicamo darbību; • jānosaka, kādā veidā katra plāna daļa tiks paveikta un kādi resursi vai līdzekļi tam ir nepieciešami; • jānovērtē katras darbības veikšanai nepieciešamais laiks; • jāsastāda veicamo darbu grafiks, kurā norādīta darbu secība un izpildes laiks; • jāsastāda budžets, kas ietver visus izdevumus, kas saistīti ar plānā paredzēto aktivitāšu veikšanu.