Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
7,49 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:761138
Evaluation:
Published: 20.12.2017.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 6 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  IEVADS    3
1.  Platlapji    4
1.1.  Rupjstiebrainie platlapji    4
1.2.  Maza auguma platlapji    4
1.3.  Platlapju iekļaušana zālāju maisījumā    4
2.  Biežāk sastopamo platlapju raksturojums    5
2.1.  Pļavas ķimene (Carum carvi )    5
2.2.  Lielā nātre (Utrica dioica)    6
2.3.  Podagras gārsa (Aegopodium podagraria)    7
2.4.  Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria)    8
2.5.  Ārstniecības pienene (Taraxacum officinale)    9
2.6.  Parastais pelašķis (Achillea millefolium)    10
2.7.  Rudens vēlpiene (Leontodon autumnalis)    11
2.8.  Pļavas bitene (Geum rivale)    12
  Secinajumi    13
  Pielikums    14
  Izmantotā literatūra    15
Extract

Pļavas bitene ir plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā, kā arī Eirāzija un Ziemeļamerikā. Pļavas bitene parasti ir satopama mirtos un pārmitros biotopos, kā piemēram, mitras pļavās, gar upju, ezeru un strautu krastiem, mitriem mežiem, purvainas vietās.
Pļavas bitenes iekļaušana zālāju maisījumos palielina vitamīnu saturu lopbarībā, jo pļavas bitenes lapas satur C vitamīnu un karotīnu, kas ir vieni no kritērijiem barības vērtības noteikšanā. Dzīvnieki pļavas biteni labprāt ēd gan svaiga veida, gan izkaltēta veidā.

Secinājumi
Lai gan platlapji tiek pieskaitīti nezālēm un nav vēlami zālienos, tomēr daļa no tiem ir vērtīga zelmeņa sastāvdaļa. Vērtīgie platlapji paaugstina lopbarības vērtību, kā lielisks vitamīnu un minerālvielu avots, kā arī uzlabo tās apēdamību, daži no tiem pat satur unikālas vielas, kuras citos augos nav sastopamas. Taču jāatceras, ka platlapju īpatsvaram nevajadzētu pārsniegt 5-10 % no zelmeņa.
Sastādot zālāja maisījumus un iekļaujot tajos 5-10 % platlapju tiek uzlabota zelmeņa vērtība, bet tas sadārdzina sēklas izmaksas, kā arī var nenest vēlamo rezultātu ilgtermiņā, jo platlapjiem ir specifiskas bioloģiskās īpašības, kuras var nesaskanēt ar kopējā zelmeņa īpašībām, kā rezultātā platlapji var izzust no zelmeņa jau nākamajā gadā. Risinājums šai problēmai varbūt platlapju joslu ierīkošana, kur tiem ļaut noziedēt un izplatīt sēklu, bet arī šāds risinājums ir diez gan riskants un nav diez ko populārs Baltijas valstīs.

Author's comment
Editor's remarks
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −9,98 €
Work pack Nr. 1363441
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register