Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
14,20 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:922552
 
Evaluation:
Published: 06.06.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
1.  Saskarsme, prezentācija, etiķete. Prezentācijas prasmju nozīme mūsdienās    2
2.  Vispārcilvēciskā etiķete    4
2.1.  Sasveicināšanās    4
2.2.  Iepazīstināšana    5
2.3.  Uzrunas formas    6
3.  Lietišķo kontaktu etiķete un ētika    7
3.1.  Telefona sarunas    7
3.2.  Vizītkarte un tās lietošana    8
3.3.  Dāvanas, suvenīri, ziedi    10
4.  Krāsas, to simbolika un iedarbība    11
5.  Apģērbs un tā stili    13
6.  Lietišķo tikšanos organizēšana    18
7.  Lietišķās sarunas    21
8.  Pieņemšanas un to organizēšana    25
9.  Retorikas jēdziens un vēsture    29
10.  Publiska runa – īpašs komunikācijas un prezentācijas veids    30
11.  Orators un tā loma publiskā runā    32
12.  Klausītāju auditorija    34
13.  Runas loģika un struktūra    36
14.  Pierādīšana un argumentēšana    38
15.  Neverbālā komunikācija runas laikā    41
16.  Oratora un auditorijas mijiedarbība publiskas runas procesā. Runas tehnika un kultūra    46
  Ieteicamā literatūra    50
Extract

1. SASKARSME, PREZENTĀCIJA, ETIĶETE. PREZENTĀCIJAS PRASMJU NOZĪME
MŪSDIENĀS
Ikvienam cilvēkam lielākā vai mazākā mērā svarīgi ir tas, kādu iespaidu saskarsmes procesā viņš atstāj uz citiem cilvēkiem. Psiholoģiskie pētījumi liecina, ka 85% cilvēku tendēti veidot priekšstatu par otru personu atbilstoši viņa ārējam izskatam, uzvedības stilam, manierēm, runas veidam utt.
Interese par personas ārējā tēla (imidža) veidošanas problēmās pie mums Latvijā īpaši aktualizējusies pēdējo 10 – 15 gadu laikā. Šīs intereses pieaugums saistīts ar brīvā tirgus un konkurences veidošanos, kā arī ar demokrātijas procesiem sabiedrībā, kas stimulēja cilvēkus vairāk uzmanības veltīt labvēlīgas un kompetentas saskarsmes prasmju apgūšanai kā profesionālajā vidē, tā sadzīvē.
Termins “imidžs” cēlies no angļu valodas - image – (tēls, attēls) un jēdziena šaurākajā nozīmē raksturo mērķtiecīgi veidotu priekšstatu par cilvēkiem vai lietām. Vārda plašākajā nozīmē imidžs ir katram cilvēkam (arī kolektīvam, organizācijai, profesijai utt.). Tas ir priekšstats par personu citu sabiedrības locekļu skatījumā. Imidžs ir tēls, kas ietver sevī personas iekšējos un ārējos raksturotājlielumus, sociālo lomu, kuru cilvēks pilda dzīvē, stāvokli sabiedrībā, kā arī likteņa kaprīžu atstātās zīmes.
Mūsdienās izveidojusies pat īpaša disciplīna – imidželoģija, kura nodarbojas ar cilvēka ārējā tēla veidošanas principu un nosacījumu pētīšanu, un atbilstoši tam – jauna profesija – imidžmeikers. Imidžmeikers ir persona, kura sevī apvieno vairāku profesiju darbības aspektus (piemēram, vizāžists, modelētājs, frizieris, runas un kustību konsultants utt.). Imidžmeikers analizē un konstruē cilvēka vienotu koptēlu un palīdz izkopt prasmes personas pašprezentācijai. Cilvēka pašprezentācijas prasmes šodien tiek vērtētas kā viens no būtiskākajiem profesionālās kvalitātes rādītājiem (it īpaši tajās profesijās, kurās darba objekts ir cits cilvēks).
Prezentācijas jēdzienu mūsdienās lieto 2 nozīmēs. Vārda šaurākajā nozīmē prezentācija ir mārketinga elements un ar to tiek saprasts īpašs pasākumu komplekss, kura mērķis ir iepazīstināt publiku ar vēl nepazīstamu produktu, pakalpojumu utt., tā radītājiem, izplatītājiem u.c. Ar prezentācijas palīdzību potenciālie pircēji, klienti, partneri utt. tiek informēti par konkrētās produkcijas iegādes nepieciešamību.
Prezentācijas jēdziens tiek lietots arī plašākā nozīmē, saprotot ar to personas (kolektīva, profesijas, firmas, organizācijas utt.) tēla veidošanu un demonstrēšanu.
Tas, kā cilvēks cenšas parādīt sevi citiem, atšķiras no tā, kā viņš izturas vai ģērbjas tad, kad ir viens. Ikviens ir ieinteresēts, lai apkārtējiem radītu pozitīvu iespaidu par sevi. Tas, kā cilvēks citiem demonstrē savu “ES”, ir pašprezentācija. Stāstot par sevi, persona akcentē tās iezīmes, kuras sevī vērtē visaugstāk un kuras grib parādīt citiem, bet par to, ko sevī vērtē zemu, parasti nerunā. Ar to iezīmju palīdzību, kuras savā personībā akcentē visbiežāk, cilvēks tiecas citiem iedvest savu psiholoģisko portretu. Šajā tēlā, ko cilvēks demonstrē apkārtējiem, parādās sociāli vēlamās iezīmes.
Iepriekš minētā tendence raksturīga arī cilvēka centienos parādīt savu ārējo tēlu: apģērbu, augumu, uzvedības manieres, žestus, mīmiku utt. Katrs cenšas demonstrēt tādu ārējo tēlu, kurš, pēc viņa domām, raksturo pozitīvās kvalitātes. Pašprezentēšanās kvalitāte ir atkarīga no katra indivīda kompetences, vērīguma un mērķiem, kurus viņš ir izvirzījis, kā arī no saskarsmes partneru specifikas. Pašprezentācija ir mēģinājums satuvināt esošo tēlu ar ideālo, tās kvalitāte ir atkarīga no diviem galvenajiem faktoriem:
- personas zināšanām par to, kā viņa iekšējo tēlu un ārējo veidolu uztver saskarsmes partneri;
- personas spējas sevi objektīvi novērtēt, paskatīties uz sevi no malas.
Jo vairāk cilvēks zina par šiem faktoriem, jo potenciāli lielāka iespēja satuvināt esošo tēlu ar ideālo. Ja personai par to nav daudz informācijas, tad tās tēls izpaužas kā reāls personības indikators. Cilvēka ārējā tēla analīze šajā gadījumā kompetentam saskarsmes partnerim var sniegt daudz informācijas par šīs personas temperamentu, raksturu, gaumi, izglītību utt. Savukārt, ja cilvēkam ir zināšanas un iemaņas pašprezentācijā, tad imidžs realizējas kā vēlamā “Es” rādītājs.

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register