Latvijas Republikas prokuratūras tiesiskais statuss
Latvijas Republikas Prokuratūra tika izveidota 1990. gada 26. septembrī, kad Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma likumu „Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā” . Likums stājās spēkā ar tā pieņemšanas dienu un noteica prokuratūras organizācijas un darbības galvenos principus, kā arī prokuroru pilnvaras, ar šo likumu tika izveidota Latvijas Republikas prokuratūra, kas bija no PSRS prokuratūras neatkarīga institūcija.
Kopš 1994.gada 1.jūlija Latvijas Republikā ir spēkā 1994.gada 19.maija Saeimas pieņemtais “Prokuratūras likums” , kura normas ir saistošas līdz pat šim brīdim, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar 1996.gada 11.janvāra, 1996.gada 23.maija, 1998.gada 2.aprīļa, 1998.gada 22.oktobra, 2000.gada 8.jūnija likumiem, 2002.gada 4.jūnija Satversmes tiesas spriedumu, 2002.gada 10.oktobra, 2003.gada 19.jūnija, 2005. gada 2. jūnija, 2007. gada 4. aprīļa, 2008. gada 17. jūlija un 2008. gada 12. decembra likumiem.
Prokuratūra Latvijā pēc „Prokuratūras likuma” ir vienota, centralizēta, triju pakāpju iestāžu tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu. Prokurors ir prokuratūras amatpersona, kas ieņem ģenerālprokurora, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora, Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurora, tiesas apgabala virsprokurora, rajona (republikas pilsētas) virsprokurora, virsprokurora vietnieka, vai visu pakāpju prokuratūras iestāžu prokurora amatu. Ģenerālprokurors ir prokuratūras vadītājs, viņš vada un kontrolē prokuratūras iestāžu darbību, nosaka to iekšējo struktūru un štatus. Ģenerālprokurora normatīvos aktus, ja tie neatbilst likumam, var atcelt Augstākās tiesas Senāts.
Prokuratūra savā darbībā ir neatkarīga. Saeimai, Ministru kabinetam, valsts, pašvaldību institūcijām, valsts un pašvaldību ierēdņiem, visu veidu uzņēmumiem, organizācijām, kā arī personām ir aizliegts iejaukties prokuratūras darba lietu izmeklēšanas vai citu prokuratūras funkciju izpildes laikā.
…
