Attiecībā uz publiskās pārvaldes organizāciju šīs jomas pamatjautājumu reglamentācija atrodama LR Satversmē. Izpildvaras – Ministru Kabineta darba organizāvijas galvenos jautājumus reglamentē Satversmes 4.nodaļa. Šajā nodaļā noteikts, ka Ministru Kabinets sastāv no ministru prezinenta un viņa aicinātiem ministriem. Ministru kabinetu sastāda persona, kuru uz to aicina Valsts Prezidents. Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums.(55-57.pants) Ļoti svarīgs ir Satversmes 58.pants, kas nosaka, ka Ministru Kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes. Sīkāku Ministru Kabineta darbības organizāciju nosaka Ministru kabineta iekārtas likums. Likums ietver tādus jautājumus kā Ministru kabineta sastāvs( nosaka MK sastāvu), Ministru kabinets un Saeima( nosaka MK un Saeimas attiecības), Ministru kabineta darbība(nosaka MK kompetencē ietilpstošās lietas), Ministru kabineta locekļu pienākumi un tiesības, Valsts kanceleja(nosaka Valsts kancelejas darbības pamatjautājumus). Likums ir spēkā esošs no 1993.gada 31.jūlija, grozījumi tajā izdarīti sešas reizes.
Galvenais normatīvais akts publiskās pārvaldes jomā ir “Valsts pārvaldes iekārtas likums”, kurš reglamentē publiskās pārvaldes iestāžu darba organizācijas pamatjautājumus. Šis likums reglamentē būtiskākos valsts pārvaldes pamatprincipus. Likums tika pieņemts 2002.gada 6.jūnijā un stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī.
Likuma izstrāde sākās jau 1998.gada sākumā, kad Ministru prezidents izdeva rīkojumu par darba grupas izveidošanu. Ar rīkojumu darba grupai tika uzdots izstrādāt līdz 1998.gada 15.aprīlim likumprojektu “Par valsts pārvaldes struktūru”. Tikai 2000.gada februārī likumprojekts tika iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka valsts pārvaldes institucionālo uzbūvi, publiskas personas kompetenci un atbildību, valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, valsts pārvaldes principus un to piemērošanas kārtību, valsts tiešās un pastarpinātās pārvaldes būtību un organizāciju un citus jautājumus. Viens no jauninājumiem, kurus ieviesa Valsts pārvaldes iekārtas likums, bija terminu tiešā un pastarpinātā pārvalde ieviešana. Likums nosaka, ka tiešā pārvalde ir Latvijas Republikas kā sākotnējās publiskās personas iestādes un amatpersonas. Savukārt tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu veido un tās darba organizāciju nosaka Ministru kabinets. Pastarpinātā pārvalde ir atvasinātu publisku personu iestādes un amatpersonas. Atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Svarīga uzmanība pievēršama likuma 10.pantā ietvertajiem valsts pārvaldes principiem. Tie nosaka, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpesonai, ievērojot subsidaritātes principu, pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido (likuma 10.panta 8-11.daļa).
…
