Kas ir radiācija?
Daļa no atomiem ir nestabili, tādēļ notiek pārvērtības, kuru rezultātā izdalās jonizējošais starojums – saukts par radiāciju. Jonizējošam starojumam ir vairāki veidi: alfa, beta, gamma, rentgena. Jonizējošam starojumam, ejot cauri cilvēka ķermenim, parasti ir negatīva ietekme – tiek izmainīta molekulu uzbūve dzīvo šūnu iekšienē un šūnas var iet bojā.
Radiācija Latvijā
Ir divas kodolmateriālu izmantošanas vai glabāšanas vieta Latvijā, tās ir Salaspilī un Baldonē, to kodolmateriālu kopējais daudzums ir būtiski lielāks par vienu efektīvo kilogramu. Tikai Salaspilī ir tādi kodolmateriāli, kurus varētu izmantot kodolreaktors vai citām vajadzībām, bet Baldonē - tikai tādi, kurus praktiski nav iespējams izmantot citiem mērķiem, jo šie materiāli atrodas dažādos rūpniecībā izmantotos jonizējošā starojuma avotos.
Kopējais starojuma avotu skaits Latvijā ir 3500. Tos izmanto rūpniecībā (2001. gadā izsniegtas ~160 licenču), zinātnē (9 avoti), medicīnā (~800 rentgeniekārtas). Kopējais ar starojuma avotiem strādājošo skaits Latvijā 2000. gada beigās bija 1250.
Radiācija 300 km un 1000 km attālumā no Latvijas
Latvijā darbojošos kodolobjektu nav. Pētnieciskais kodolreaktors Salaspilī tika apturēts 1998. gadā. 300 km zonē no Latvijas atrodas 5 kodolspēkstacijas: Ignalina (Lietuva), Loviisa, TWO (Somija), Oskarshamm (Zviedrija), Smoļenska (Krievija). Lielākais drauds Latvijai ir Ignalinas AES, jo tā atrodas tikai 30 km no Daugavpils. 1000 km zonā no Latvijas atrodas vēl 24 kodolobjekts (to skaitā arī Černobiļas AES, kura atrodas 530 km attālumā, Ukrainā)
Stāvokļa kontrole un aizsardzības pasākumi
Eksistē potenciāli draudi, kurus Latvija var ietekmēt tikai ar starptautisko juridisko instrumentu palīdzību (piemēram, Kodoldrošības konvencijas dalībvalstu sanāksme). Valstī radīta agrās brīdināšanas monitoringa sistēma un pieņemti normatīvie akti, kā arī gatavoti jauki Ministru kabineta noteikumi par gatavību un rīcību radiācijas avārijās.
Agrās brīdināšanas monitoringa staciju skaits
…
