„Sestā stila” projekts tika izstrādāts 1998.-2003.g., realizēts 2001.-2003.g., arhitekti U. Bratuškins, I. Dzenes,u.c. Tie paši, kas atjaunoja Melngalvju namu. Rātsnamu atjaunoja kā konglomerātu- vēsturisko, līdz karam pastāvējušo apjomu apvienojot ar aizmugures korpusu gar Mazo Jaunavu ielu un kompleksā ieslēdzot daļēji atjaunoto Jaunavu ielu. Kultūrvēsturiska vērtība šodien ir tikai jaunradītās celtnes autentiskajiem pamatiem. Niecīgi to fragmenti redzami pagrabstāvā izbūvētās ēdnīcas telpā. 3 fasādēs un tornis- kādreizējās ārienes diez gan precīzs atveidojums, taču tuvplānā to jūtami degradē primitīvi, lēta paskata plastmasas logi, kuru dalījums tikai aptuveni atbilst vēsturiskos attēlos redzamajam, bet spraišļu profili ir absolūti neiederīgi fasāžu stilistikā un liek domāt par sliktas atjaunošanas piemēru. Mūsdienu kultūras pieminekļu aizsardzības un atjaunošanas teorija principiāli noraida atdarinājumus. Rātsnama atdarinājums neatbilst arī 1993.g. apstiprinātajiem Rīgas būvnoteikumiem. Ingurs Lazdiņš par rātsnama atjaunošanas procesu-„Strādājošas domes rota varētu būt sakārtota pilsēta, ne tik daudz lepns nams. Kāds nolemj- lietderību pamato tikai daļēji, bet procesu uzsāk- sākotnēji lemj, par rezultātu vairs neatbild- tad sabiedrība par to visu maksā- beigās rezultātu pieņem kā faktu.”
Atjaunotā Kamarina nama apjoms ir tuvu nopostītajam. Projekta autori ir arhitektu firma „Kubs”, projekts realizēts no 2000.-2001.g. Pašlaik nama 4 stāvi ir apmēram tikpat augsti kā agrāk, bet mansarda jumts stipri zemāks. Sastādot arhitektūras- plānošanas nosacījumus Kamarina nama atjaunošanai agrāko formu atkārtošana nebija prasīta, taču bija pieļauta 18.gs. formu stilizācija. Būvējot atmestas dažas fasādes detaļas (piem., portāli) un paredzētais mansarda stāva apgaismojums naktī. Interjera plānojums arī reducēts uz utilitāri nepieciešamo.
…
