Senākās apzinātās Rīgas tiesības ir tā sauktās Gotlandes – Rīgas tiesības. Tiek uzskatīts, ka tās Rīgas pilsētai piešķirtas kopš tās dibināšanas, 1225.gadā. Pēc Bunges secinājuma, ar Rīgai piešķirtām Gotlandes tiesībām jāsaprot vācu tirgotāju tiesības – privilēģijas Gotlandē, kuras vēlāk Rīgā ieguva pilsēttiesību veidu nozīmi, bet Rīgas rātei dotais pilnvarojums – kā Rīgas rātes autonomijas atzīšana.
Pēc vairāku ievērojamu tiesībvēsturnieku domām vācu tirgotāji Gotlandē dzīvoja pēc Lībekas tiesībām, jo tās paredzēja plaša privilēģijas un garantēja spēcīgu pilsētu aizstāvību. Tātad Rīga ar Gotlandes tiesībām 13. gs. sākumā pastarpināti ir ieguvusi Lībekas tiesības, taču nevis pilsēttiesību, bet gan to transformācijas veidā – tirgotāju apmetnes tiesības, kas bija iemesls zināmai Rīgas un Lībekas tiesību radniecībai.
Rīgā sākotnēji pastāvēja vairākas varas institūcijas – namnieku komūna un tā vēlēta rāte, kā arī pilsētkunga iecelts fogts. Taču 13.gs. laikā rāte izcīna vadošo lomu, atvirzot namnieku komūnu no reālās varas, padarot atkarīgu fogta amatu, iegūstot sev likumdošanas, izpildvaras un tiesas varas. Šī spēcīgā rāte ir pirmā Lībekas satversmes pazīme, kas vēlāk kļūst par Hanzas pilsētu konstitucionālo pamatu.
Pastāvēja vēl Rīgas - Rēveles statūts, kas datēts ap 1228.gadu. Tas ir Rīgas noraksts Rēvelei. Šis statūts atšķiras no atrastajiem Gotlandes – Rīgas tiesību fragmentiem, un var secināt, ka Rīgas rāte izmantoja 1226.gadā piešķirtās likumdošanas tiesības. Šajā dokumentā var atpazīt Lībekas tiesību principus. Statūtos nav tiesību normas, kas regulē pilsētas pārvaldi. Rīgā darbojās fogta tiesa, taču tā bija atkarīga no rātes. Fogts bija neatkarīgs rātes ierēdnis, kurš tiesāja kopā ar diviem piesēdētājiem rātskungu statusā. Rīgas –Rēveles statūtos parādās arī citi Lībekas tiesību principi, piemēram, darījuma slēgšana par lieciniekiem pieaicinot rātskungus.
13.gs. beigās Rīga lūdza Hamburgu nosūtīt rīdziniekiem savas tiesības un ap 1290. gadu pieņēma Hamburgas statūtus. Šajā laikā Rīga iestājās Hanzā kā līdztiesīga locekle, taču būdama opozīcijā pret Lībeku, politisku motīvu dēļ nepārņēma Lībekas, bet gan citas Hanzas pilsētas – Hamburgas tiesības, kuras bija arī radniecīgas Lībekas likumiem. No vienas puses Rīga piemēroja savus likumus Hanzas savienības normām, no otras puses, izvairījās no Lībekas aizbildniecības.…