Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
0,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:961879
 
Evaluation:
Published: 16.12.2005.
Language: Latvian
Level: Secondary school
Literature: n/a
References: Not used
Extract

3.ROMAS VALSTS POLITISKĀ UZBŪVE REPUBLIKAS LAIKĀ-bija šādas galvenās un kārtējās institūcijas-1.3 tautas sapulces2.senāts3.maģistratūras.1.- COMITIA-likumdošanas jeb lēmējinstitūcijas.Nozīmīgākā COMITIA CENTURIATA-bruņoto vīru sapulce
COMITIA TRIBUTA-tribu sapulce
COMITIA CURIATA-kūriju sapulce
Centūriju un trību sapulces sasauca pēc atbilstošas amatpersonas rīkojuma un tās vadīja šī amatpersona.Tās sākās ar reliģiskiem ceremoniāliem un lūgšanām.
COMITIA CENTURIATA-pieņemto lēmumu sauca par likumu(LEX).Ievēlēja augstākās amatpersonas-konsulus,pretorus,cenzorus.Pieņemtie akti stājās spēkā,kad tos bija sankcionējis senāts.Tās kompetencē ir jautājumi par karu un mieru.
COMITIA TRIBUTA-sasauca plebeju tribūni,pašā sākumā tajās piedalījās tikai plebeji,vēlāk tāsw kļuva kopējas ar patriciešiem.Pieņemtos lēmumus sauca par plebiscītiem.
COMITIA CURIATA-republikias laikā palika maznozīmīga.Palik ģimenes t. jautājumi,adopcijas,aizbildnības un aizgādnības lietas,ar testamentu saistīti jautājumi.
Centūriju un trību sapulces izskatīja arī svarīgas krimināllietas.Aspriedumus pieņēma aizklātā balsošanā.
2.-SENATUS-republikas laikā kļuva par augstāko valsts varas institūciju.Sākumā tā formāli bija padomdevēja institūcija,bet pakāpeniski ietekme palielinājās.Lēmumus sauca par SENATUS CONSULTUM-senāta padomu.Senāts varēja izlemt par visas valsts likteni,kad draudēja ienaidnieku iebrukums Romā,vergu sacelšanās vai pilsoņu karš.Tādos gadījumos senāts nodibināja diktatūru un uzdeva konsuliem iecelt diktatoru.Ja kosuls nomira,līdz jaunā konsula ievēlēšanai senāts noteica starplaika pārvaldi-INTERREGNUM.Senāts deva konsuliem arī militārus padomus.Sākumā senatorus izraudzījās konsuli,bet ar 4.gs.cenzori,kas ik pēc 5 gadiem no to saraksta izsvītroja necienīgos un viņu vietā ierakstīja jaunus,parasti no bijušo maģistrātu vidus.Senāts lēma par-1)vispārējās pārvaldes jautājumiem2)uzraudzību par ceļu būvi,provinču pārvaldīšanu,policijas uzraudzību3)uzraudzību par nodokļu un nodevu ieviešanu no sabiedrotajiem,iekaroto zemju sadale starp Romas pilosoņiem4)naudas kalšanu,budžetu5)kara un miera jautājumiem,armijas komandieru iecelšanu6)reliģiskā kulta lietām.Vajadzības gadījumos varēja nodibināt tiesas kolēģijas
3.-maģistratūras-augstākās varas un pārvaldes institūcija,kuras amatpersonas ievēlēja tautas sapulces.amatpersonas sauca par maģistrātiem.Tie bija neaizskarami,bet algu par amata pildīšanu viņi nesaņēma,jo uzskatīja,ka tas ir goda amats.Maģistrātus dalīja kārtējos un ārkārtas,augstākajos un zemākos.Katrs darbojās tikai savu pilnvaru robežās.Ja viens nepiekrita otra lēmumam,viņš tam varēja uzlikt veto-IUS INTERCESSIONIS.Tos maģistrātus,kuriem bija t. sēdēt augstajā amata krēslā,sauca par kurūliem maģistriem.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,98 €
Work pack Nr. 1161656
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register