5. Laulības matrimonium sine manu raksturojums.
Sena patriarhāla romiešu ģimene bija radītā ar laulības vīra varas palīdzību (matrimonium cum manu mariti). Savstarpējās tiesības un pienākumus laulāto, šajā gadījumā neradās, pamatojoties uz piekrišanu laulātajiem, bet, kā rezultātā dažiem juridiskiem faktiem (reliģiskā ceremonijā, pārdošanas darījumā, kad beidzies receptes). Bet jau pirmajos gadsimtos pēc Kristus dzimšanas patriarhāla ģimene piekāpjas vietu jauna tipa ģimenei, ko rada laulība bez vīra varas (matrimonium sine manu mariti). Attiecību regulēšana šīs ģimenes iekšpus, būvējas ne uz vīra varas principa (vienādai īpašnieka varai pār lietu), bet uz vīra un sievas tiesību vienādības principa. Attiecīgu juridisku konstrukciju un jēdzienu dotajam principam izstrāde- ir romiešu tiesības nešaubīgs nopelns, tā kā daudzi no tiem tika nolikti mūsdienīgu Eiropas valstu ģimenes-tiesisku institūtu pamatā.
Laulības atšķirība ar vīra varu no laulības bez vīra varas skaidri ir izskatāma personisku un mantisku laulāto attiecību regulēšanas dažādībā.
Laulībā ar vīra varu sieva pilnīgi pakļāvās vīram: viņš varēja pārdot viņu, nodot verdzībā; viņam bija tiesības sodīt viņu, viņš varēja atņemt sievas dzīve; vīrs bija tiesīgs paņēmt sievu no jebkādas trešās personas (tēva, citu radu) pat pret tās gribu ar vindikcijas prasības palīdzību, kā parastu mantu. Tiesības iestiprināja tādas personiskas attiecības, kurās sieva atradās pilnā atkarībā no vīra.
Visa vīra vara izplatījās un uz laulāto mantiskām attiecībām: viss, kas sievietei bija līdz laulībai, ko viņa ieguva laulībā - viss pārgāja vīra īpašumā. …
