LIBERĀLISMS:
Liberālisms ir politiskā un sabiedriskā kustība, kas pārstāv un atbalsta valdību, preses, vārda, darba brīvību, atceļ šķiru privilēģijas, aizstāv indivīda labklājību un starptautisko tirgus brīvību. Vēsturiski liberālisms, kā politiskā filozofija ir veidojies no Apvienotās Karalistes liberālās partijas un Amerikas demokrātiskās partijas apvienošanās. Liberālisms attīstījies laika periodā no 17 - 19 gadsimtam, kā radikāli atšķirīga kustība no pastāvošajām, kā cīņa pret monarhiju, baznīcu un verdzību. Liberālisma pamatlicēji:
• Tomass Hobss (1588-1679)
• Džons Loks (1632- 1704)
• Džons Stjuarts Mills (1806- 1873)
Klasiskais liberālisms:
Klasiskā liberālisma filozofijas sākumi Eiropas sabiedriskajā domā ir meklējami Renesanses laikmetā, bet pirmie elementi atrodami jau antīkajā pasaulē un agrīnajās kristietības mācībās. XVIII gadsimts, kas iegājis vēsturē ar "filozofiskā gadsimta", nosaukumu kļūst par klasiskā liberālisma ziedu laiku. Voltērs, Š.L.Monteskjē, Ā.Smits, D.Rikardo, T.Džefersons, lūk, tikai dažu slavenu cilvēku vārdi, kas nodrošināja liberālisma uzvaras gājienu un stagnācijas sagrāvi Rietumu pasaulē, cilvēku atbrīvošanu no verdzības važām.
Klasiskā liberālisma pamatprincipi:
• katrs indivīds ir unikāla, neatkārtojama personība
• katram indivīdam ir tiesības dzīvot savu dzīvi bez iejaukšanās no ārienes
• katram indivīdam pieder neatņemamas dabiskās tiesības, kuras aizsargā tādi vēsturiski institūti kā privātīpašums, brīvs līgums, likuma vara
• ģimene un privātīpašums veido sabiedrības stabilus pamatus
• visām attiecībām indivīdu starpā jābūt pilnīgi brīvprātīgām
• sabiedrības uzplaukumu nodrošina brīvs tirgus uz pašregulēšanas pamatiem, brīva tirdzniecība, brīva cilvēka pārvietošanās un miers.
Mērķis:
Liberāļu galvenais mērķis bija visu sabiedrības šķiru, bet it īpaši laukstrādnieku un rūpnīcas strādnieku, kas sastādīja vairākumu, materiālo apstākļu uzlabošanu. Liberāļi ticēja, ka šo mērķi var sasniegt ar ekonomiskās brīvības palīdzību, kura varētu, viņu skatījumā, veicināt vēl nepieredzētu augšupeju.
Tradicionālās institūcijas tika lielākā vai mazākā mērā pārveidotas liberālo ideju iespaida rezultātā:
• atcelta verdzība un dzimtbūšana
• nodrošināta darba brīvība, kur visas nodarbošanās ir plaši pieejamas atbilstoši nopelniem un talantiem,
• likuma valdīšana un policijas varas ierobežošana,
• īpašuma tiesības, kas garantētas pret patvaļīgu iejaukšanos tajās,
• preses, vārda un ticības brīvības,
• sieviešu tiesiskās vienlīdzības pieaugošā atzīšana,
• neierobežota iekšējā un starptautiskā tirdzniecība
SOCIĀLISMS:
Socialisms – izveidojas 19. gs. Pirmā musē kā ideju sistēma un kā reakcija uz industriālās sabiedrības attistību un problēmām. Vispirms tas sniedza ideoloģisku atbildi uz amatnieku un sīko uzņēmēju izspiešanu no tirgus, ko izraisīja rūpniciskās ražošanas uzplaukums, bet velāk tas reaģēja arī uz stradnieku stāvokļa pasliktināšanos.
…
