Ar ko lietu tiesības atšķiras no saistību tiesībām?
Lietu tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības, kas pastāv starp tiesību subjektu un tiesību objektu. Lietu tiesībām ir prioritāra nozīme salīdzinot ar citām civilo tiesību nozarēm. Lietu tiesība ir spēkā pret jebkuru tiesību subjektu. Galvenā lietu tiesību īpatnība ir tā, ka šo tiesību objekts vienmēr ir materiālas dabas. Lietu tiesību objekts nevar būt darbība. Lieta, kas ir lietu tiesību objekts, vienmēr ir individuāla; tiesību subjektam piederošās lietu tiesības ir absolūtas.
Lietu tiesības apskata un regulē tiesiskās attiecības divos galvenajos veidos:
īpašuma tiesības uz savu lietu;
īpašuma tiesības uz svešu lietu;
Lietu tiesības var iedalīt sekojoši:
valdījums;
īpašums;
servitūti un reālnastas;
ķīlas tiesības;
Saskaņā ar likuma definīciju saistību tiesības ir vienas personas (kreditora) tiesības prasīt no otras personas (parādnieka) noteiktas darbības, kurai ir mantiska vērtība, veikšanu. Civillikums saprot saistību tiesības kā kreditora prasījuma tiesības (skat. CL 1811. pantu). Taču jāņem vērā, ka saistības un prasījuma jēdzieni nesakrīt. Saistība ir tā tiesiskā attiecība, kuras ietvaros parādnieks izpilda, bet kreditors pieņem izpildījumu. Turpretim prasījums ir kreditora tiesības uz šo izpildījumu. Tā kā Civillikuma izpratnē saistību tiesības un prasījuma tiesības ir viens un tas pats, tad vienā līgumā ir tik daudz saistības tiesību, cik daudz katrai no pusēm ir pienākumu. Atbilstoši tam, piemēram, pirkuma līgumā ir divas galvenās saistību tiesības: pircēja tiesības uz lietas nodošanu viņam īpašumā un pārdevēja tiesības uz pirkuma summas samaksu. Papildus tam līgumā var tikt paredzēta virkne blakus saistību tiesību: pārdevēja pienākums apmācīt pircēja darbiniekus ar pārdoto ražošanas iekārtu vai pircēja saistība apdrošināt pirkuma priekšmetu pirms pilnas cenas samaksas. …
