ST ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. ST rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civiltiesisko normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības, kas rodas sakarā ar lietu nodošanu citas personas īpašumā, lietošanās, sakarā ar darba vai pakalpojuma veikšanu citas personas labā, kā arī sakarā ar prettiesisku darbību, kas ir nodarījusi kaitējumu personai vai tās mantai; tās civiltiesiskās normas, kas aizsargā fiz un jurid personu personiskos nemantiskos labumus un paredz atbildību par to aizskārumu. Vairāk regulē ekonomiskās apgrozības attiecības gan starp organizāc, starp fiz pers, starp organizāc un fiz personām. ST mērķis ir mantisku attiecību nokārtošana, lai tādejādi varētu sekmēt normālu valsts saimniecisko darbību. ST normas regulē fiz un jurid personu īpašumaizsardzību. Tām piemīt tiesībsargājošs raksturs, sargā personas mantiskos labumus.
Objektīvā nozīme (tiesību normu kopums, kas regulē saistību tiesiskās attiecības); Subjektīvā (tiesības, kas pēc līguma vai uz cita pamata pieder konkrētai personai kā CT attiecību subjektam).
Rašanās pamati:
no tiesiska darījuma (lai rastos saistība, darījumam jābūt tiesiskam);
no neatļautas darbības (tā var izpausties gan kā līguma pārkāpšana, gan kā ārpuslīgumisks tiesību pārkāpums, t.i., par ko līgumā nav runāts jeb delikts, kas rada pienākumus atlīdzināt zaudējumus cietušajai personai);
pēc likuma (rodas, ja nav nepieciešama pušu gribas izteikums; likumā var būt nosacīts, ka noteiktos apstākļos, pie noteiktiem faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu).Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā.
Tiesībspējīgas tiesiskos darījumos ir nevien fiziskas, bet arī juridiskas personas. Par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība.
Rīcībspēja trūkst nepilngadīgiem, personām, kas atrodas aizgādnībā izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, un garā slimiem. Tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcībspējīgas personas nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, nav spēkā. Personas, kam trūkst rīcībspēja, pārstāv tiesiskos darījumos viņu vecāki, aizbildņi vai aizgādņi.
Taisīt tiesiskus darījumus var katrs nevien personīgi, bet arī caur vietniekiem. Juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem pārstāvjiem.…
