1.Saistību tiesību jēdziens un rašanās pamati. - Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kurau pamata vienai personai - parādniekam - jāizpilda par labu otrai personai - kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistībā ir nepieciešami vismaz divi dalībnieki no vienas puses kreditors, no otras parādnieks. Jēdzienu saistību tiesības lieto divās nozīmēs, pirmkārt, ar to saprot ties. normu kopumu, kas regulē saistību rašanos, izpildi, izbeigšanos, pārkāpumu sekas (objektīvās tiesības). Ar to saprot tiesību normas, kurās norādīts ko drīkst vai nedrīkst darīt attiecību dalībnieki, kas nodibina saistības, pilda vai pārkāpj tās, kā atrisināmi to starpā radušies strīdi. Otrkārt ar tām apzīmē tās tiesības, kas pēc darījuma vai cita pamata rodas konkrētai pers.kā relatīvas tiesiskas attiecības dalībniecei (subjektīvās tiesības). Darījumi ir izplatītākie saistību rašanās pamati, kas izklāstīti CL saist.ties.daļā. Citu pers.tiesību aizskārumi, kā mantas bojāšana, piesavināšanās, veselības apdraudējumi, goda un cieņas aizskaršana, ir neatļauta darbība, kas apdraud ne tikai sab.kārtību, bet arī c.ties. sargātos labumus.
2. Saistību tiesiskā attiecība un tās elementi. – Saistību tiesības ir ādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai pusei – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistību tiesiskajā attiecībā jāpiedalās vismaz 2 pusēm(elementi): kreditoram un parādniekam. Kreditoram ir tiesības prasīt un sagaidīt, ka parādnieks tam par labu izdarīs konkrētu darbību, kam ir mantiska vērtība. Parādniekam ir pienākums šo darbību izpildīt. Piemēram pircējs, pārdevējs – vienlaikus vienā personā var būt gan kred. gan parād.
3. Saistību kop dalībnieku savstarpējās attiecības. – Ja saistību tiesība piedalās no vienas puses vai otras puses vai no abām pusēm vairākas personas, tad prasījums un tam atbilstošā saistība ir vai nu dalīti, tā kā katrs kreditors var prasīt tikai savu priekšmeta daļu un katram parādniekam jāizpilda tikai sava saistības daļa, vai arī nedalīti. Pienākumi arī var būt dalīti, nedalīti. Ja saistība ir dalīta, tad subjektus sauc par vairākiem kreditoriem, no kuriem katrs var prasīt noteiktu izpildījuma daļu, un vairāki parādnieki, kuriem jāizpilda katram sava saistības daļa. Nedalīta saistība – solidāra saistība – katrs kreditors var prasīt visu priekšmetu no viena parādnieka, ja to ir vairāki, bet tikai vienu reizi. Parādnieki savā starpā var atprasīt no pārējiem regresa prasībā. Skatīt 5.jaut.
4. Daļējās saistības. - CL pantos vairākiem kreditoriem piederošas tiesības iedala divās grupās: dalītās un nedalītās. Tāpat arī pienākums, kas ietilpst saistībā, var būt dalīts vai nedalīts. Ja prasījums vai pienākums (saistība) ir dalīts, tad subjektus dažkārt sauc par daļiniekiem, biežāk lieto vairāki kreditori, no kuriem katrs var prasīt noteiktu izpildījuma daļu, un vairāki parādnieki, kuriem jāizpilda katram sava saistības daļa. Ja saistību tiesība piedalās no vienas puses vai otras puses vai no abām pusēm vairākas personas, tad prasījums un tam atbilstošā saistība ir vai nu dalīti, tā kā katrs kreditors var prasīt tikai savu priekšmeta daļu un katram parādniekam jāizpilda tikai sava saistības daļa.…
