2. Domu karte par jēdzienu “Kustība”.
3. Jēdzieni.
Civilizācija - Augsta vai zināmi attīstīta cilvēku sabiedrība ar strukturētu darba dalīšanu, rakstību un kuru vieno vēsturiska un kultūras kopība.
Invāzija - 1) bruņots iebrukums citā valstī ar militārijas darbību. 2) Parazītu iekļūšana cilvēka, dzīvnieka, auga organismā.
Kosmopolītisks - 1) augs vai dzīvnieks, kas atrodams visā pasaulē. 2) kaut kas kopīgs vai reprezentatīvs visām vai daudzām pasaules daļām, nav nacionāls vai vietējs. 3) Kaut kas kam ir elementi no visas pasaules vai no daudzām dažādām pasaules vietām piem. Sīrijas un Ēģiptes senās un kosmopolītiskās sabiedrības.
Amorāls - Tāds, kas rīkojas pretēji morāles principiem vai izturas neētiski.
Republika - Valsts iekārta, kurā valsts varas augstākās institūcijas ir pilsoņu ievēlētas uz noteiktu laiku.
Impērija - tāda valsts pārvaldes forma, kurā lielas, spēcīgas valsts vara ir koncentrēta viena cilvēka — imperatoram — vai nelielas grupas rokās. Impērijām ir raksturīga apkārtējo zemju un tautu pakļaušanas tieksme. Pakļauto teritoriju pārvaldi pēc iekarošanas veic centram pakļauti pārvaldnieki.
Regālijas - 1) karalistes emblēmas vai zīmotnes, it īpaši kronis, skeptrs un citi rotājumi, ko izmanto kronēšanā. 2) atšķirīgais valkātais apģērbs un rotājumi, kas tiek nēsāti svinīgos gadījumos kā statusa norāde.
“Visi ceļi ved uz Romu”
Teiciens “Visi ceļi ved uz Romu” izsaka, ka neatkarīgi no tā, ko persona dara vai kur dodas tā vienmēr nonāks galamērķī - Romā. Manuprāt, tas nepārprotami varētu attiekties uz vektoriem, jo vektors ir lielums, kam ir gan lielums, gan virziens. Vektoriem ir sākums un beigas. Tāpēc neatkarīgi no tā, kur cilvēks dodas ar vektoru, tas vienmēr sasniegs galapunktu. Šajā gadījumā galapunkts ir "Roma". Vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs Johans Volfgangs fon Gēte rakstot par savu ceļojumu Romā sacīja: “Mēs visi esam svētceļnieki, kas meklē Itāliju”. Šis citāts tiek teikts viņa grāmatā “Pat man izdevās nokļūt paradīzē”, kas jau ar virsrakstu pasaka, ka vienalga kāda ir cilvēka reliģija vai patiesā dvēsele, ar vai bez grēkiem, tā vienmēr sasniedz savu svētceļojuma mērķi, iegūstot paradīzi un dvēseles eiforiju, kas ir Roma.