Siltumvadītspējas koeficients (λ - lambda) šis rādītājs raksturo materiāla siltumizolācijas spējas. Pie vienāda siltumizolācijas slāņa biezuma labāk siltumu aizturēs slānis ar zemāku λ vērtību, tātad jo zemāka vērtība, jo labāka materiāla siltumizolācijas spēja. Izplatītāko siltumizolācijas materiālu λ vērtības ir robežās 0,030 - 0,15 W/mK.
Izmēru noturība - vai materiāls kalpošanas laikā maina savus izmērus (saraujas, izplešas, nosēžas).
Ilgmūžība - materiāla izturība pret bojājumiem ko izraisa, piemēram, mitrums un kaitēkļi, ultravioletais starojums.
Materiāla ietekme uz veselību - vai dotā materiāla izmantošanai nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēka veselību.
Ugunsdrošība - lai arī ugunsgrēks ir ārkārtējs nelaimes gadījums, ir vērts novērtēt siltumizolācijas materiāla izturību pret augstu temperatūru.
Ietekme uz vidi - kāda ietekme uz apkārtējo vidi ir materiāla ražošanas procesā, izmantošanas laikā, vai pēc kalpošanas laika beigām materiālu iespējams atkārtoti izmantot vai iznīcināt videi draudzīgā veidā.
Cīņā "par vietu pie sienas" divi materiāli ir neapšaubāmi līderi - minerālvate (MW) un priekšputotais polistirols (EPS). Par minerālvati uzskata stikla un akmens vati, jo abu šo materiālu galvenā izejviela ir minerālu materiāli, pamatā silīcijs vai bazalts. Savukārt EPS ir organisks materiāls, ko ražo no naftas produktiem.
Abu materiālu siltumvadītspējas koeficienti ir gandrīz vienādi, un kā siltumizolējošs materiāls tie darbojas līdzīgi. Starp atšķirībām, kas minētas 1. tabulā ir jāatzīmē, ka MW ir ar augstāku ugunsdrošības klasi, bet EPS ir vieglāks un līdz ar to ērti uzstādāms.
Parasti būvējot vai renovējot ēku pieņem, ka siltumizolācijas materiāls kalpos tikpat ilgi kā ēka, turklāt laika gaitā tā siltumizolācijas īpašībām nevajadzētu pasliktināties. Tomēr materiālu kalpošanas ilgumu lielā mērā nosaka izvēlētais risinājums un darbu realizēšanas kvalitāte. Tabulā uzskaitītie faktori visvairāk ietekmē materiālu ilgmūžību un to īpašību saglabāšanos kalpošanas laikā.
Minerālvates siltumizolācijas izstrādājumi ir ļoti populāri un var pat teikt, ka šī grupa veido lielāko daļu no visiem celtniecībā izmantojamiem siltumizolācijas materiāliem.
Minerālvati veido smalkas un lunkanas šķiedras, ko iegūst no sadalīta un izstiepta minerālā sakausējuma tā atdzišanas procesā.
Izejvielas un kvalitāte
Atkarībā no izejvielu veida minerālvati iedala akmens un šlagas izstrādājumos. Kā akmens minerālvates ražošanas izejvielas kalpo dažādi kalnu ieži — bazalts, kaļķi, dolomīts u.c. Savukārt šlagas materiāls top no metalurģijas pārpalikumiem.
Minerālvates kvalitāti lielā mērā ietekmē tās sastāvā esošās saistvielas. Celtniecības mērķiem labāk būtu izmantot izstrādājumus ar fenola saistvielu, tā kā karbomīda saistviela nav tik ūdens izturīga. No fenola izdalīšanās nevajadzētu baidīties. Ja tehnoloģiskais process ievērots, notiek pilnīga šīs vielas neitralizācija un polikondensācija.…
