SECINĀJUMI
Lai gan bērns ir daudz neizsargātākā pozīcijā kā pieaugušais un Bērnu tiesību likums nosaka, ka tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir prioritāras, jāsecina, ka mūsdienās bērns ne vienmēr ir tik neaizsargāts. Šobrīd viņa attīstības līmenis var būt tik augsts un savu tiesību interpretācija tik ļoti sašķobījusies, ka dažreiz neaizsargātā pozīcijā nonāk skolotājs vai vecāks. Varbūt mazliet mazāk gribētos aizstāvēt vecākus, jo tomēr viņi ir bijuši kopā ar bērnu no dzimšanas un tas ir arī viņu audzināšanas iespaidā, bet vairāk vēlētos aizstāvēt skolotājus, kuri dažreiz nonāk pavisam neapskaužamā situācijā.
Bērni lielākoties uzsver savas tiesības, aizmirstot par pienākumiem, kā arī par to, ka izmantojot savas tiesības nedrīkst aizskart citu tiesības. Skolēni atļaujas necienīgi un pat rupji izturēties pret skolotājiem, pat spļaut uz viņiem un fiziski aizskart. Skolotājs nereti ir iedzīts strupceļā, jo pat viņa balss paaugstināšana var pavērsties pret viņu pašu.
Šobrīd ir izaugusi tāda vecāku paaudze, kas paši nav ievērojuši nedz savus likumā noteiktos pienākumus, nedz skolas kārtības noteikumus. Viņu intelektuālais līmenis ir ļoti zems, toties sludināt savas un bērnu tiesības prot ļoti labi. Diemžēl, pat oponējot ar skolēnu dažādiem pārkāpumiem, ne vienmēr izdodas sadarboties ar vecākiem.
Līdz ar to, nereti situācija ir nonākusi līdz tam, ka zūd kontakts šajā svarīgajā trijstūrī starp skolu, skolēnu un vecāku. Skolotāji neatrod atbalstu un palīdzību no vecāku puses, vecāki neuzticas un ignorē skolotājus, bet pa vidu ir skolēns, kurš pārņem vecāku uzvedību un attiecīgi izturas pret skolotājiem. Apburtais loks…
…