Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ

Great deal: today with a discount!

Regular price:
11,49
You save:
1,72 (15%)
Discounted price*:
9,77
Purchase
Add to Wish List
ID number:799852
Author:
Evaluation:
Published: 07.03.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
Extract

1.jaut. Birokrātija un birokrātisms.
Birokrātija patiesībā nozīmē plašu institūciju, kurā nodarbinātajiem ir specifiskas funkcijas un atbildība noteiktā varas hierarhijā. Birokrāti ir savā šaurajā darba sfērā kompetenti valsts pārvaldes struktūrvienību darbinieki. Valsts institūcijas un tajās nodarbinātās amatpersonas veido valsts aparātu, kas regulē sabiedrības dzīvi. Tā ir viena no svarīgākajām valsts pazīmēm. Valsts aparāta darbība regulē sabiedrības dzīvi, ietekmējot ekonomiku, politiku, kultūru un sociālās attiecības. Valsts aparātā ietilpst ne vien likumdevējvaras, izpildvaras un tiesu institūcijas, bet arī tādi svarīgi varas līdzekļi kā bruņotie spēki, izlūkdienests, prokuratūra, policija un citas administratīvās institūcijas. Patstāvīga valsts aparāta daļa ir valsts institūcijas apkalpojošais un tam padotais administratīvais, ierēdnieciski birokrātiskais aparāts.
Birokrātiskā organizēšanas forma aptver ne tikai valsts pārvaldīšanu. Mūsdienu apstākļos tā raksturīga visām sabiedrības dzīves sfērām. Birokrātijas vissvarīgākā daļa ir valsts kalpotāji – ierēdņi.
Krievu birokrātisma vēsturiskās formas.
17.gs.bija prikazu pārvaldes uzplaukuma un norieta laiks. Pastāvēja līdz 80 centrālām birokrātiskām iestādēm – dažādas nozīmes, funkciju un lieluma prikaziem. Šīs sistēmas svarīga pazīme bija funkciju nenoteiktība. Katrs prikazs pildīja ne tikai pārvaldes funkcijas: tā pārziņā atradās arī noteiktas teritorijas, kuru nodokļi tika izlietoti prikazu uzturēšanai.
Ar prikazu radīšanu Krievijas valstī ieviesās plaša lietvedība. Prikazu praksē izveidojās noteiktu veidu dokumentu formulāri, to noformēšanas un cirkulēšanas kārtība gan pašā prikazā, gan arī starp citiem prikaziem. Lietvedība prasīja zināmas kancelejiskas iemaņas un pieredzi, kuras priekšniekiem dažreiz nemaz nebija. Tāpēc par tiešnešu palīgiem nozīmēja djakus. Dažu prikazu tiesnešus nozīmēja no djakiem, kurus komplektēja no ierindas muižniekiem. Djaki bija faktiskie lietu kārtotāji prikazos. Kopā ar tiesnešiem viņi apsprieda lietas un gatavoja spriedumus. Par dienestu viņi saņēma nelielu algu, kas ar kalpošanas gadiem pamazām nedaudz pieauga.
Lielākie prikazi bija iedalīti galdos, bet galdi – sektoros. Galdus vadīja djaki, bet sektorus – vecākie podjačiji. Prikazu lietvedības raksturīga iezīme bija vadības galēja centralizācija – tur risināja gan svarīgas, gan maznozīmīgas lietas.
Lielākā daļa prikazu atradās Kremlī. Borisa Godunova valdīšanas laikā starp Arhangeļskas katedrāli un Spasas vārtiem bija uzcelta divstāvu ēka. Katrs prikazs aizņēma divas trīs istabas. Viena bija paredzēta djakiem, otra – podjačijiem, trešā tika izmantota naudas un dokumentu glabāšanai. Reizēm trešo telpu izmantoja kā prikaza tiesneša kabinetu. Prikazu sistēma ar tās centralizāciju un birokrātismu, papīru lietvedību un nekontrolējamību radīja mākslīgu vilcināšanu, nelikumības un kukuļņemšanu. Gadsimta beigās prikazu sistēma pagrima un to nomainīja progresīvāks – kolēģiju – vadības sistēma.
Reformu gaitā izveidojās valsts birokrātisko iestāžu sistēma: Senāts, Sinode, Kabinets un kolēģijas valsts centrā, gubernatori, provinču vojevodas, komisāri un citi orgāni uz vietām. Galvenos ierēdņu kadrus deva muižnieki. Reglamentācija skāra birokrātiskā aparāta darbības visas puses. Ģenerālais reglaments noteica valsts iestāžu darbības un lietvedības kārtību.
Birokrātijas kultūra. Visu veidu organizāciju un institūciju galveno funkciju precīza izpilde un konkrēto jautājumu izlemšana lielā mērā ir atkarīga no tur strādājošiem cilvēkiem – birokrātiem. Pilsoņi nereti pauž savu neapmierinātību ar dažādu organizāciju un iestāžu darbu, jo birokrāti ir neatsaucīgi vai arī viņiem ir nepietiekamas pilnvaras jautājumu risināšanai. Mūsdienu birokrāti ir radījuši precīzi formulētus noteikumus un tradīcijas, lai nodrošinātu darba efektivitāti un taisnīgu attieksmi pret klientiem. Taču katrā organizācijā vai departamentā tiek radītas iekšējas normas, kas tad arī ietekmē cilvēku rīcību. Departamenti ir radījuši savu specifisku rīcības modeli, tā saucamo īpašo viedokli un savas prioritātes. Tiem ir vesels mijiedarbības tīkls ar citiem departamentiem un interešu grupām, ko veido tradīcijas, vienošanās un personiskās attiecības.
Visu šo darbību regulē precīzi izstrādātu noteikumu sistēma, kas nodrošina rīcības vienotību un dod iespēju īsā laikā vispārīgās instrukcijas piemērot konkrētiem gadījumiem. No speciāli apmācītiem ierēdņiem tiek prasīts, lai viņi rīkotos bez personu izšķirības un stingri pēc šiem formulāriem un racionāliem noteikumiem. Priekšraksti paredz, ka ierēdņiem jābūt objektīviem, bezkaislīgiem savu funkciju veicējiem. Savstarpējās darba attiecībās viņiem jābūt emocionāli neitrāliem, nav jāpauž personīgās simpātijas vai antipātijas. Pirmkārt viņi ir varas pārstāvji, noteiktu amatu un funkciju pildītāji. Viņu individuālās īpašības atvirzās otrajā plānā. Mūsdienu ierēdniecība ir pārtapusi algotā darbaspēkā, augsti kvalificētos garīgā darba speciālistos.
Pienākumi starp ierēdņiem ir precīzi sadalīti, un tas dod iespēju vadošos amatos izmantot augsti kvalificētus speciālistus. Aparātā vara ir stingri hierarhizēta, tāpēc augstākās amatpersonas var kontrolēt zemākos ierēdņus un darbiniekus.
Formāli birokrātija tikai realizē politiskos lēmumus, taču īstenot politisko kontroli nav viegls uzdevums. Nav apstrīdams, ka attīstītā sabiedrībā ierēdņu profesionālajam kompetentumam un ētikai, viņu lietišķajām īpašībām tiek izvirzītas augstas prasības.
Ierēdņiem ne tikai jāpārzina tiesības, ne tikai jāorientējas pārvaldīšanas teorijā un praksē, bet arī jābūt apguvušiem pārvaldāmās nozares speciālās atziņas. Mūsdienu attīstītajās sabiedrībās kukuļņemšanu, korupciju, nelikumīgu amatstāvokļa izmantošanu uzskata par nesavienojamu ar ierēdņa profesionālo ētiku un bargi soda. Taču ierēdņiem ir tāds atalgojums un sociālās garantijas, kas viņiem nodrošina vidusšķirai atbilstošu dzīves līmeni.
Birokrātijas intereses un pretrunas.
Birokrātija var uzstāties arī kā specifiska interešu grupa. Valdība un interešu grupas ir saistītas ļoti specifiskā veidā. Birokrātija kļūst par vienu no sabiedrībā ietekmīgākajām interešu grupām. Ierēdņi nav tikai pasīvi likumu realizētāji, viņiem ir arī būtiska loma šo likumu veidošanā , īstenošanā vai piemērošanā. Daudzi likumprojekti top speciālos birojos. Birokrātijas ietekme uz sabiedrību ir milzīga. Taču birokrātija neaizmirst arī pati par savām interesēm, pieprasot katru gadu palielināt iestāžu budžetu un nodarbināto skaitu. Birokrātijas lielo ietekmi uz sabiedrību nosaka nevis izcelšanās un nauda, bet gan profesionālā kompetence – zināšanas par likumiem un prasme tos izmantot. Koncentrēdama savās rokās informāciju un pārvaldi, birokrātija intensīvi iedarbojas uz politisko eliti nereti saplūzdama ar to. Bieži vien neatkarīgi no pārstāvnieciskās varas formas birokrātija kļūst par vadošo spēku. Bez birokrātijas atbalsta pārstāvnieciskā vara nereti ir bezspēcīga.. Birokrātija var veicināt šīs varas politikas īstenošanu, bet var arī to bremzēt. Pārvaldīdama sabiedrību, birokrātija tiecas apmierināt savas korporatīvās intereses. Birokrātija ir ieinteresēta saglabāties un atražot sevi, nosargāt savu sociālpolitisko statusu, varu un stāvokli sabiedrībā. Birokrātija cenšas paplašināt savas iespējas ietekmēt politisko varu, kā arī tiecas uzlabot savus materiālos un sociālos apstākļus. Birokrātijas intereses nereti nonāk pretrunā ar citu sociālo grupu un visas sabiedrības interesēm. Birokrātijai ir tāda vieta varas un pārvaldīšanas sistēmā, kas tai dod iespēju savas intereses uzdot par sabiedrības interesēm un rīkoties visas tautas vārdā.…

Author's comment
Load more similar papers

Send to email

Your name:

Enter an email address where the link will be sent:

Hi!
{Your name} suggests you to check out this Atlants.lv paper on „Valsts un tiesību teorijas problemātika”.

Link to paper:
https://eng.atlants.lv/w/799852

Send

Email has been sent

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register