Starptautiskās publiskās tiesības ir ļoti plašs kurss, un nav nevienas grāmatas, kas pilnībā aptvertu visu mācību kursu.
St.ties. sāka veidoties līdz ar pirmajām valstīm un izgājušas ilgu pastāvēšanas laiku.
Praktiski starptautiskās attiecības ir kodificētas. ANO st.ties. komisija kopš 1947.g. darbojas veiksmīgi – izstrādā programmas par st.ties. kodifikāciju. Un šobrīd jau var apgalvot, ka mūsdienās viss st.ties. ir kodificēts.
Jēdziens „starptautiskās tiesības” nāk no latīņu valodas – ius gennum. St.ties. subjekts ir suverēnas valstis (kopā 192). Katra jaundibināma valsts stājas ANO (Šveice iestājās tikai šogad).
1. tēma
Starptautisko publisko tiesību jēdziens
Mūsdienu st.ties. saprot kā pēdējo 10 gadu st.ties.
St.ties. ir būtiski mainījušās pēc savas sociālās dabas. Pirms tam pasaule bija sadalīta 2 pasaulēs – Rietumu un soc.valstis.
Ir manījusies ne tik daudz st.ties. saturs, cik izpratne. Viss ir kodificēts un st.ties. normas ir visaptverošas.
Galvenais st.ties. normu realizācijai ir ti ieviešana st.ties. subjektu rīcībā – resp. lai valstis rīkojas pilnīgā saskaņā ar st.ties. priekšrakstiem.
St.ties. normu realizācijas formas ir vairākas un realizācijas struktūra ir atšķirīgas:
1)noteikti vairāki aizliegumi;
2)regulē st.ties. subj. uzvedību:
savstarpējās attiecības;
regulēšanas objekts st.ties. subj. – uzvedība.
Starptautisko tiesību saturs ir tiesības un pienākumi.
Ir tādas st.ties. normas, kas aizliedz noteiktas darbības – piem. par kodolieroču izvadīšanu kosmosā, 1971.g. konvencija – aizliedz izvietot kodolieročus jūras dzīlēs. Daudzi cilvēktiesību dokumenti aizliedz kriminālas darbības, t.sk. terorismu, 1968.g. konv. aizliedz kodolieroču izplatīšanu citām valstīm, veikt pētījumus u.c.
St.ties. prasa konkrētu aktīvu rīcību tām valstīm, kurām st.ties. akts ir juridiski saistošs, lai tiktu izpildītas tās st. saistības, kas līgumā vai konvencijā ir paredzētas.
St. ties. mērķis – nodrošināt starptautisko mieru un drošību un novērst 3. pasaules kara iespējamību (ANO savā gadadienā to ļoti uzsvēra).…
