Starptautiskās publiskās tiesības

Starptautisko tiesību sistēma.
Starptaut. tiesību sistēma ir iekšēji savstarpēji saistītu un objektīvi eksistējošu elementu kopums: vispāratzītu principu, līgumu un tiesību normu, starptautisko organizāciju rezolūciju, starptautisko tiesu lēmumu, kā arī tādu starptautisko tiesību institūtu, kā starptautiskā atzīšana, tiesībpēctecība, starptautiskā atbildība, diplomātiskā imunitāte un privilēģijas u.c. Savukārt katra nozare (starptautiskās jūras tiesības, starptautiskās kosmosa tiesības, starptautiskās līgumtiesības u.c.) pati par sevi veido sistēmu, kuru var uzskatīt par vienotas starptautisko tiesību sistēmas apakšsistēmu. Par materiālo sistēmveidojošo faktoru ir jāuzskata starptautiskās attiecības, bet par galvenajiem juridiskajiem un morāli-politiskajiem faktoriem kalpo starptautisko tiesību mērķi un principi. Starptautisko tiesību sistēmas kodolu veido vispārējās starptautiskās tiesības, kuras ir obligātas visām valstīm. Primārais starptautisko tiesību elements ir norma, ar kuru palīdzību tiek veidots starptautisko tiesību sistēmas normatīvais modelis. Līdz ar to var apgalvot, ka starptautisko tiesību sistēma balstās uz mērķu un principu kompleksu, ir apveltīta ar tai raksturīgu struktūru, noteiktām formēšanās un funkcionēšanas metodēm un tā attīstās atbilstoši tai piemītošajām likumsakarībām. Šīs sistēmas eksistence ir objektīvi pamatota, jo tikai pietiekoši organizētas sistēmas ietvaros, mūsdienu starptautiskās tiesības ir spējīgas pildīt savas funkcijas.…