ANO mērķi:
1.Uzturēt starptautisko mieru un drošību un šā mērķa labad veikt efektīvus kolektīvus pasākumus miera apdraudējuma nepieļaušanai un novēršanai, agresijas aktu vai citu miera pārkāpšanas gadījumu apspiešanai un mierīgiem līdzekļiem saskaņā ar taisnīguma un starptautisko tiesību principiem noregulēt un atrisināt tādus starptautiskus strīdus un situācijas, kuras var novest pie miera izjaukšanas.
2. Attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai.
3. Īstenot starptautisko sadarbību starptautisko ekonomisko, sociālo, kultūras un humanitāro problēmu risināšanā un cilvēka tiesību un pamatbrīvību cieņas veicināšanā un attīstībā visiem bez rases, dzimuma, valodas vai reliģijas atšķirības.
4. Būt nāciju rīcības saskaņošanas centram šo kopējo mērķu sasniegšanā.
ANO darbības principi:
1.visu organizācijas locekļu suverēna līdztiesība;
2.godprātīga no Statūtiem izrietoša saistību pildīšana;
3.starptautisko strīdu mierīga noregulēšana tādā veidā, lai netiktu apdraudēts starptautiskais miers un drošība;
4.atturēšanas starptautiskajās attiecībās no varas draudu un varas lietošanas, kā pret jebkuras valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, tā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem;
5.vispusīgas palīdzības sniegšanā ANO visās darbībās, kuras tā veic saskaņā ar Statūtiem;
6.atturēšanās no palīdzības sniegšanas jebkurai valstij, pret kuru ANO piemēro preventīvo vai piespiedu rakstura pasākumus;
7.rūpēšnās par to, lai valstis, kuras nav ANO locekles. Rīkotos saskaņā ar Statūtu principiem, ciktāl tas var būt nepieciešams starptautiskā miera un drošības uzturēšanai;
8.Neiejaukšnās lietās, kas pēc būtības ietilpst jebkuras valsts iekšējā kompetencē.
37. NATO tiesiskais statuss un kompetence.
Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (NATO) ir militāra savienība jeb alianse, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu" .
Ziemeļatlantijas līgums (NATO Līgums) sastāv no 14. pantiem. Tā preambulā noteikts, ka Līgumslēdzējas puses apstiprina savu uzticību ANO Statūtu mērķiem un principiem un savu vēlēšanos dzīvot mierā ar visām tautām un valdībām.
NATO īsteno savu drošības politiku:
1. Uzturot pietiekamu militāro spēku, lai novērstu karu un nodrošinātu efektīvu aizsardzību;
2. Ar vispārējo gatavību tikt galā ar jebkuru krīzi, kas ietekmē dalībvalstu drošību;
3. Ar aktīva dialoga veicināšanu ar citām valstīm;
4. Ar pasākumiem ieroču kontroles un atbruņošanas jomā.
NATO mūsdienu lomu un funkcijas nosaka trīs dokumenti un apstākļi:
1. Dibināšanas dokuments – 1949.g. Vašingtonas Līgums, īpaši tā 4. un 5. pants;
2. 1999. g Vašingtonas sagaitas dokumenti, kurus pieņēma NATO piecdesmitgadē, pirmām kārtām tās 1999.g. Stratēģiskā koncepcija, kurā izgaismota tās jaunā, paplašinātā loma, Pastāvīgajā apvienotajā padomē – PJC un Eiroatlantijas Partnerības padomē – EPAC;
3. Aktuālā politiskā un drošības situācija NATO darbības areālā, kas ir sasitīta ar Balkānu krīzi un globālo terorismu.
NATO pamatuzdevumi ir šādi:
Drošība. Nodrošināt vienu no būtiskākajiem pamatnosacījumiem stabilai Eiroatlantijas drošības videi, balstītu uz demokrātijas institūtu attīstību un apņemšanos strīdus risināt mierīgā ceļā, kur neviena valsts nebūtu spējīga iebiedēt vai apspriest jebkuru citu ar draudu vai spēka pielietošanu.
Konsultācijas. Kalpot, kā paredzēt Vašingtonas Līguma 4. pantā, par galveno Transatlantijas forumu sabiedroto konsultācijām par jebkuru jautājumu, kas ietekmē to vitālās intereses, ieskaitot iespējamos notikumus, kuri rada riskus dalībvalstu drošībai, un attiecīga to spēku koordinācija kopējo interešu sfērās.
Brīdinājums un aizsardzība. Atturēt un aizsargāt no jebkādiem agresijas draudiem, kas izteikti jebkurai NATO dalībvalstij, kā tas paredzēts Vašingtonas Līguma 5. un 6. p.
Krīzes situāciju novēršanas vadība. Būt gatavībā ikvienā gadījumā un atbilstoši Vašingtonas Līguma 7.p. sekmēt efektīvu konfliktu novēršanu un aktīvi iesaistīties krīzes atrisināšanā, ieskaitot krīzes reaģēšanas operācijas.
Partnerattiecības. Veicināt plaša loka partnerattiecības, sadarbību un dialogu ar citām valstīm Eiroatlantijas reģionā ar mērķi palielināt atklātību, savstarpējo uzticību un kopējās darbības kapacitāti ar NATO.
…
