Starptautisko publisko tiesību jēdziens. Subjekti. Objekti.
Starptautiskās tiesības - ir normu un vispārīgi piemērojamu principu kopums, kas regulē valstu un starptautisko organizāciju uzvedību un to attiecības sava starpā, kā arī dažas no to attiecībām ar personām kā fiziskajām tā arī juridiskajām (O.Galanders). Starptautiskās tiesības tika dēvēti arī par “tautas tiesībām” (jus gentium)- tāds starptautisko tiesību apzīmējums saglabājas vācu valodā.
Starptautiskās tiesības var iedalīt:
1) Pēc reglamentēšanas objekta:
a) starptautiskās publiskās:
• starptautiskās jūras tiesības
• starptautisko organizāciju tiesības un citas
b) starptautiskās privāttiesības.
2) Pēc aptveruma:
a) universālas (vispārējas)
b) reģionālas
3) Pēc starptautisko tiesību normu aptveruma
a) vispārējas normas
b) speciālas normas (O.Galanders)
Starptautiskās publiskās tiesības ir tiesību normu kopums, kas veido īpašu tiesību nozari un regulē publiski -tiesiskās attiecības starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem. Starptautiskās publiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kartību un izstrādāts valstu sadarbības rezultātā (J.Bojārs). Tātad starptautiskās publiskās tiesības ir īpaša tiesību normu sistēma, kas izveidojusies vēsturiski un turpina ļoti dinamiski veidoties mūsdienās. Starptautiskās tiesības neietilpst valsts nacionālo tiesību sistēmā.
Starptautiskās tiesības veido paši šo tiesību subjekti. Starptautisko tiesību normas rodas, valstīm savstarpēji vienojoties, to gribas saskaņošanas rezultātā. Neieeksistē starptautiskais parlaments, kas izstrādātu šo tiesību normas. Starptautisko tiesību subjekti ir ieinteresēti ievērot starptautisko tiesību normas, jo viņi paši tos ir radījušas.
Starptautisko tiesību atšķirība no nacionālajām tiesībām
1) Pēc subjektiem. Nacionālo tiesību subjekti ir gan fiziskas, gan juridiskas personas.
2) Pēc normu radīšanas veida. Nacionālajā likumdošanā tiesību normas rodas valsts iekšējas likumdošanas kārtībā. Starptautiskās tiesības veido, kā iepriekš noradīts, paši šo tiesību subjekti. Starptautiskajās tiesībās nepastāv viena “likumdevēja”, pat ANO nav spējīga uzņemties šo lomu.
3) Pēc varu sadalījuma. Starptautiskajās tiesībās nepastāv klasiskas varas dalīšanas. Paši starptautisko tiesību subjekti ir gan likumdevēji, gan tiesneši, gan izpildvaras realizētāji. Protams, lielas starptautiskās organizācijas tiek veidotas ievērojot varas dalīšanas principu.
4) Starptautiskajās tiesībās galvenais regulējums tiek veltīts valstīm, nevis indivīdiem.
5) Starptautiskās tiesībās ir horizontālā tiesību sistēma. Nacionālajās tiesībās ir vertikālā sistēma ( viss ir pakārtots) (O.Galanders)
Starptautiskās publiskās tiesības un starptautiskās privāttiesības
Atšķiras pēc:
1) subjektiem, jo starptautiskajās privāttiesībās par subjektiem viennozīmīgi tiek uzskatītas fiziskas un juridiskas personas (t.sk. arī valstis un starptautiskās organizācijas).
2) objektiem, jo starptautiskajās privāttiesības regulē starptautiskā rakstura civiltiesiskas attiecības (t.i civiltiesiskā rakstura attiecības, kas rodas starptautiskajā dzīvē),
3) avotiem. Privāttiesību avoti pamata ir nacionālo tiesību normas, savukārt starptautisko publisko tiesību pamatavoti ir starptautiskie līgumi un paražas.
Starptautisko tiesību funkcijas:
1) stabilizējošā- nodrošina un noregulē jau esošu tiesisku kārtību
2) radoša- normas veido jaunas attiecības un jaunus starptautisko tiesību subjektus. (O.Galanders)
Starptautisko tiesību mērķis- miers, drošība, labklājība
Starptautisko publisko tiesību subjekti:
Starptautisko tiesību subjekti ir veidojumi, kuri ir spējīgi uzņemties starptautiski tiesiskas saistības un tiesības un aizstāvēt savas tiesības, izvirzot starptautiskas prasības (Reparation for Injures case ICJ Reports (1949) p.179). Tiesībsubjektība ietver sevī tiesībspēju un rīcībspēju.
Starptautisko tiesību subjektu pazīmes:
1) spēja slēgt spēkā esošus starptautiskos līgumus
2) spēja izvirzīt prasības par starptautisko tiesību pārkāpumu
3) spēja atbildēt par starptautisko tiesību pārkāpumiem
4) spēja baudīt privilēģijas un imunitātes attiecībā uz citu subjektu jurisdikciju (tā pārsvara ir visiem subjektiem)
I Pamatsubjekti.
Starptautisko tiesību pamatsubjektus īpatnība ir tāda, ka tie nav tikai tiesību un pienākumu nesēji, bet tie arī ir spējīgi radīt starptautisko tiesību normas. Pamatsubjekti ir:
1. Valstis (sk. 12.lpp.).
2. Starptautiskās starpvalstu organizācijas. Tie ir atvasinātie tiesību subjekti. To tiesisko statusu noteic valstu noslēgtie juridiskie akti (dibināšanas līgumi), kurus parasti sauc par statūtiem. Pastāv vēl virkne starptautisko nevalstisko organizāciju, taču šis organizācijas nav starptautisko tiesību subjekti.( sk.18.lpp. )
3. Tautas, kas cīnās par atbrīvošanu ???
II Ar ierobežotu subjektību
1. Valstis veidošanās stadijā (piemēram, LR no 1918 līdz 1921.g.)
2. Valstīm līdzīgi veidojumi (pastāv strīds vai Vatikāns ir valsts vai valstij līdzīgs veidojums)
3. Karojušās un sacēlušās puses (tiek domāta situācija, kad pilsoņu karā laikā valsts iekšienē pastāv nevalstiskā armija, kurai jāievēro starptautisko tiesību normas un kuru līderi nes atbildību par šo normu neievērošanu).
4. Fiziskas personas (attiecība uz šiem subjektiem nav vienota viedokļa zinātnieku starpā). Daudzi starptautisko tiesību dokumenti reglamentē fiziskas personas tiesības un pienākumus. Kā arī fiziskajām personām ir starptautiskā tiesībspēja gadījumos, kad tiek runāts par personas saukšanu pie atbildības par starptautisko normu pārkāpumu. Pēc II pasaules kara paradījās koncepcija, ka indivīdam kā tiesību subjektam piemīt t.s. starptautiskās juridiskās personas raksturs (šis koncepcijas iedibinātājs bija Džespers, kurš uzskatīja, ka indivīdam ir tiesības un pienākumi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām)- (tuvāk sk. J.Bojāra grāmatā 104.lpp.).
Pēdējā laikā ir izplatīts viedoklis, ka arī juridiskām personām vajadzētu būt zināma starptautiskā tiesībsubjektība.
Visas starptautisko tiesību subjektu pazīmes, galvenokārt, attiecas uz valstīm, nevienmēr starptautiskās organizācijas atbild visām šīm prasībām. Uz tautām, kas cīnās par savu atbrīvošanu tas attiecas, bet arī ne tik liela apjoma kā uz valstīm.
Atšķirība starp pamatsubjektiem un veidojumiem ar ierobežotu subjektību. Pamatsubjektiem ir starptautiskā tiesībspēja un rīcībspēja, tie var radīt starptautiskas tiesības.
Feodālisma laikmetā par starptautisko tiesību subjektu atzina tikai suvereno patvaldnieku- monarhu, karaļi. Francijas revolūcijas laikā (1789) par subjektu proklamēja tautu un piešķīra tai kompetence svarīgākajos jautājumos. J.Bojārs piedāvā par starptautisko tiesību subjektiem atzīt arī tautas un nācijas, kā arī etniskās grupas, nacionāli etniskās un reliģiskās minoritātes. Savus uzskatus viņš pamato ar to, ka minoritāšu tiesības tiek atsevišķi reglamentētas starptautiskajās tiesībās.
Objekts
Starptautisko publisko tiesību objekts ir starptautiskas publiski tiesiskās attiecības (tās attiecības, kas pastāv starp valstīm vai citiem starptautisko publ. tiesību subjektiem). Pēc J.Bojāra domām, tas ir starptautiskas attiecības.
Starptautiskajās publiskajās tiesībās var izdalīt:
1) Vispārējie jautājumi
avoti
subjekti
2) Speciālie jautājumi
starpt. līgumtiesības
starpt. organizāciju tiesības
starpt. jūras tiesības
starpt. ekoloģiskas tiesības
starpt. humanitāras tiesības un citas
…
