Zināšanas par konfliktiem, to pētījumi ir ilgstošu izmaiņu rezultāts, kas ir izvērsts, pamatojoties uz mūsdienu humanitārajām, sociālajām un eksaktajām zinātnēm, reliģiju, mākslu, kultūru, sabiedriski politisko praksi un pieredzi. Līdz 1924.gadam konfliktu pētīšana bāzējas uz praktisku pieredzi. Otrajā periodā – 1924.-1990.gadam – konfliktu pētīja, pamatojoties jau uz zinātniskām metodēm un principiem. Konfliktoloģijas zinātnes attīstības trešajā periodā – no 1990.gada līdz mūsdienām – konfliktoloģijas zinātne kļuvusi par starpzinātņu nozari. Tas nozīmē, ka bez psiholoģijas pētījumiem par konfliktiem ir zinātniskās publikācijas vēl desmit zinātņu nozarēs: socioloģija, politikas zinātne, vēsture, filozofija, mākslas zinātne, pedagoģija, tiesību zinātne, komunikācija, militārās zinātnes un matemātika. Tātad konfliktoloģija ir konfliktu starpzinātniska pētīšana. Pētīšanas objekts ir dažādu līmeņu konflikti (indivīda līmenī, starppersonu, starpgrupu, satrpvalstu, sociālie konflikti), pētīšanas priekšmets ir konfliktu iemesli, attīstības likumsakarības un principi, risināšanas stratēģija, taktikas, analītiskā sistēmanalīze, diagnosticēšana. [1:164.-165.lpp.]
…