Tēva raksturojums Blaumaņa darbā "Indrāni"

Tēvs – Edvarts
Starp viņiem pagātnē ir izveidojusies plaisa, kuras pamatā ir Ieva, un viņa arī turpina traucēt, jo viņa sadumpo Edvartu pret visiem un bez viņas klātbūtnes vairs lēmumi netiek pieņemti.
Edvarts: „Kas man jādzird, to viņa arī var dzirdēt. Runā vien, kas tev sakāms.”
Edvarts izturas samērā vēsi pret Tēvu, it kā viņš pats būtu kaut kas augstākstāvošs. Bet arī Tēvs nevēlas zaudēt godu un ietiepīgs.
Tēvs: „Vai tev atkal tā puikas plintes galā gribas stāvēt! (Pieceļas.) Nē! Man Indrānus atpakaļ! Tikai tā Edvarts iemācīsies valdīt pār māju vien un nevis arī pār saviem vecākiem!” (Ieiet pirtiņā, kur viņu gari un smagi dzird nokāsējamies.)
Kaut patiesībā klusi pie sevis vēlas, lai strīdi tiktu nogludināti un viņu varētu draudzīgi sadzīvot.
Tēvs: „Vai Edvarts tevi nopircis, ka tu pa viņam vien, pa viņam vien! Es viņa gaidīju vienu dienu, otru, lai nāk un saka: «Tēv, aizmirsti manas ātrās dusmas, lai nu viss atkal iet pa vecam.» — «Lai iet arī,» es viņam tad būtu atbildējis. Bet viņš nenāca. Un viss rāda, ka viņš mani te grib atstāt. Vakar pat tas puika pēra suni par to, ka tas no manas rokas bij ņēmis gabaliņu maizes. Vai es to lai ciešu!”
Viņu starpā norit cīņa, jo vecākos Edvarts tikai redzēju iespēju iegūt īpašumu, paši vecāki viņam neinteresēja, viņš pat neapciemoja viņus.
Tēvs: „Vai Edvarts manis nepazīst! Vai viņš ar mani nevarēja aprunāties! Bet viņš tiem kokiem uzbruka ka laupītājs. Nevis uz pirtiņu vien — viņš mani pavisam no Indrāniem aizdzinis.”
Edvarta attieksme pret tēvu ir diezgan nicinoša un vienaldzīga.
…