1.Tiesību filosofijas vēsturiskās veidošanās process.
Tas ko mūsdienās sauc par TF kādu laiku ir pastāvējis ar nosaukumu dabiskās tiesības. Tiesību filosofijas jēdziena rašanās krustēvs ir vācu profesors Gustavs Hugo (18.gs.) – nosauc tiesību filosofiju kā filosofijas disciplīnu, līdz tam bija mācība par dabiskajām tiesībām (Hugo Grocijs –tiesību filosofijas pamatlicējs - tēvs). Filosofijā figurēja termins ētika nevis tiesības (Platons). Aristotelis (Grieķu filosofs) – Nikomana ētika.
Attīstības gaita:
1)Antīkajā pasaulē par filosofiju runāja saistībā ar ētiku. 16.gs. TF pastāv ētikas un politikas ietvaros;
2)Populārākie autori: Aristotelis, Cicerons, Sv. Akvīnes Toms.
2) 17.gs. TF mācība par dabiskajām tiesībām (Hugo Grocija vadībā parādās).
3)no 19.gs. tiesību filosofija;
Gustavs Hugo 18.gs. beigās izveidoja vārdu salikumu “Tiesību filosofija”, apskatot pozitīvās tiesības;
Imanuels Kants – tikumu matafizika – 1d. “Metefiziskā mācība par tiesībām. 1797.g. Kanta izpratnē metafizika ir tas pats kas filosofija.
Georga Hēgeļa ieguldījums – Mācība par dabiskajām tiesībām un valsti apcerējuma formā jeb tiesību filosofija. 1821.g.
19.g.s sākumā parādās pozitīvisms – Ogist Konts pamatlicējs. Galvenā nostādne – filosofija ir laba, kamēr attīstās zinātne.
19.gs. beigās TF iestājas krīze pateicoties kūtriem domātājiem un pozitīvismam.
20.gs. karu rezultātā filosofija atkal atgūst savu nozīmi.
1. Laika periodā no senajiem laikiem līdz 19.gs. vidum TF ir mēģinājusi aizstāvēt cilvēku pret despotiju (varu)
2. No 19.gs vidus līdz 20 –30 tajiem gadiem TF pastāv, bet kļuva par tiesību teorijas sastāvdaļu. Nenodarbojās ar cilvēku, bet ar tiesībām,
3. No 20.gs. katrai sabiedrībai jācīnās pašai par savām tiesībām, tas vairs nav globālā līmenī. Beigu beigās radās doma, ka cilvēks ir jāaizstāv pats no sevis. Cilvēks rīkojas pūļa iespaidā, tāpēc viņam ir nepieciešams skolotājs. Tāpēc 20gs. Vidū tiesību filosofija uzņemas konkrētu lomu – Kanta kritikas nozīmē – analizējot un risinot. …
